Optimistiskā traģēdija
Latvieši ir ļoti optimistiska tauta. Tikai optimistiem ir tik pamācoši sakāmvārdi vai parunas: «Nelaime nenāk viena», «Nekad nav tā, ka nevar būt sliktāk», «Nāks jauni sūdi, šie aizmirsīsies», «Kā velnu piemin, tā velns klāt». Optimistiem ir vesela virkne paražu, kā mainīt likteni, novērst nenovēršamo vai apmānīt «kaulaino». Pieredzējuši likteņa saimnieki dūšīgi iedzer uz veselību, veļu laikā atstāj ēdamo mirušo gariem, met krustus un paskatās spogulī, ja aizmirstas mantas dēļ nākas atgriezties atpakaļ. Prātīgie latvieši piesit pie koka, ka tik kaut kas nenotiek. Prātīgie latvieši spļauj trīs reizes pār kreiso plecu, pat tad, ja tur sēž sargeņģelis.
Tieši optimisms mums ļauj pārvarēt nolemtību, cīnīties ar vēsturisku netaisnību, pretoties zvaigznēs un roku delnās ierakstītajam dzīves scenārijam. Optimisti pierakstās rindā uz operāciju pat tad, ja cerību sagaidīt palīdzību ir mazāk nekā iespēju nocelt loterijas «džekpotu». Optimisti audzē Latvijā arbūzus, paplašina slaucamo govju ganāmpulkus, neapdrošina automašīnas un rudenī netīra māju dūmeņus. «Viss būs labi» — optimista mutē ir viedi vārdi. Optimisti izķer «ātros kredītus», lai tos nomaksātu ar jauniem aizņēmumiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv