Olimpiādes medaļnieks Mihails Koļada trenējas Valmierā

Uz sarunu Mihailu aicināja ledus halles sporta projektu vadītājs Jānis Lauris.

Pie mums šodien ciemos Mihails Koļada, Olimpisko spēļu, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļnieks. Miša, kā tev klājas?

Viss ir lieliski!

Kā tu jūties Valmierā, uz mūsu ledus laukuma? Kādas emocijas, sajūtas?

Kā jau jūs labi zināt, uz šejieni es braucu ļoti bieži un šeit jūtos gandrīz kā mājās. Atrašanās vieta ir viegli pieejama transporta ziņā — automašīnā no Sanktpēterburgas ātri var atbraukt, un viss ir ļoti lieliski — ir draudzīga un darbīga atmosfēra.

Kā ledus slīd?

Ledus slīd brīnišķīgi, viss ir kārtībā (smejas). Viss ir līmenī, labā līmenī.

Šis gads tev, ja tā var izteikties, ir sasniegumu gads, daudz medaļu. Pastāsti par šiem sasniegumiem un kā tu uz tiem gāji.

Pašsaprotami, ka es uz to gāju pakāpeniski. Vienkārši šis gads bijis ļoti piepildīts un tāds pamācošs, jo olimpiskais gads ir svarīgs dzīves etaps katram sportistam. Kad to noej, tad tev parādās īpaša pieredze un laikam gribas izdarīt pareizos secinājumus, lai strādātu tālāk. Ļoti ceru, ka nākamajā olimpiādē būs daudz labāk.

Kādas tev ir emocijas pēc sezonas?

Brīnišķīgas. Ļoti, ļoti esmu noguris, jo sezona bija stipri piesātināta.

Cik saprotu, tu vēl neesi atpūties, jo tikko esi pabeidzis studijas augstskolā.

Jā, absolvēju, bija, protams, ļoti grūti (smejas). Pēc pasaules čempionāta es sāku izstrādāt maģistra darbu. Sanāca, ka reti biju universitātē, es pat braucu pie maģistra darba zinātniskā vadītāja uz mājām — kopā studējām… nu, lūk, tas bija diezgan sarežģīti, jo es neesmu pieradis strādāt intelektuāli, vairāk gan fiziski.

Kaut kādi atvieglojumi taču sportistiem ir?

Patlaban ar to ir diezgan stingri. Agrāk vairāk nāca pretim, bet tagad nākas visu nokārtot, iet uz universitāti, ņemt uzdevumus un pēc tam tos atstāstīt. Līdz ar to sava veida grūtības tas radīja.

Vai tu sevi nākotnē redzi kā treneri?

Es vēl īsti nezinu, pagaidām sevi turpmākos četrus gadus redzu kā sportistu (smejas). Pēc tam varbūt, kāpēc gan ne?

Lai būtu pasaules daiļslidošanas virsotnē, nepieciešams ieguldīt milzīgu darbu. Sports, treniņi… Vai tu daudz stundu nedēļā pavadi treniņos, uz ledus, un cik sezonā?

Nu, sezonas laikā nedēļā mums sanāk trīs ledus nodarbības, trīs stundas uz ledus dienā un aptuveni četras stundas, neieskaitot iesildīšanos, līdz ledum un staipīšanās vingrinājumi pēc nodarbības uz ledus. No rīta atnāku uz ledus, līdz pusdienām trenējos, tad braucu mājās ēst pusdienas un tad braucu atpakaļ uz ledus. Beidzu apmēram astoņos vakarā, un tā katru dienu.

Kad tu atbrauc mājās, tad tikai gultā.

Jā, uzreiz gultā, un viss, gulēt un neko nedarīt, vienkārši gulēt.

Tas ir saprotams. Pastāsti par treniņu apstākļiem šeit. Vai uz šī ledus var izaugt olimpisko spēļu laureāti un vai uz šī ledus var sasniegt labus rezultātus?

Jā, protams. Tagad sākas jauna sezona, jaunā četrgade — olimpiskais cikls, un tas sākas tieši šeit. No gada uz gadu mēs uz šejieni braucam, mums te ļoti patīk, un es domāju, kad baseina būvniecība tiks pabeigta, vispār viss būs super…

Viss būs labi. Viss tiks uzcelts.

Tāpēc es domāju, ka mēs uz šejieni atbrauksim ne vienu reizi vien un ar lielāko prieku, jo šeit ir ierasta vieta — neredzu iemeslu pārtraukt mūsu sadarbību.

Lieliski! Paldies un novēlu tev veiksmi.

Paldies!

DAIĻSLIDOTĀJS Mihails Koļada sarunā ar Jāni Lauri. Foto no video intervijas