Novadnieki tirgos Valmierā un Valgā
Maijs ir dažādu lielāku un mazāku tirgu un gadatirgu mēnesis, tāpēc šoreiz Burtniekā pāris etīdes no kaimiņvalstī Igaunijā un tepat Valmierā 20. Vidzemes Uzņēmēju dienās redzētā un runātā.
Pie igauņiem atrādīties
Lielais pārrobežu tirgus brāļu pilsētās Valkā un Valgā ir patiešām iespaidīgs pasākums, tāpēc bija liels gandarījums tajā — jau igauņu pusē — sastapt vairākas Burtnieku novada dāmas. Ar akmens sveču lējēju Līgu Sīmansoni publika jau labi pazīstama, tāpēc šoreiz nelielā sarunā par savu vaļasprieku stāsta vēl viena pārrobežu tirgū sastaptā kundze no Rencēnu pagasta — LĪVIJA EINBERGA.
Cik ilgi jau darināt šādas smukas lietas?
Būs jau vairāk nekā desmit gadi. Sāku ar lupatniekiem, atceros, kad pirmoreiz sēdos stellēs Rencēnu aušanas studijā pie toreizējās vadītājas Klāras Mētras, man trīcēja rokas un kājas! Sākumā domāju, ka no manis nekāda audēja nesanāk, bet man tā iepatikās, ka tagad aužu pati mājās.
Jums ir pašai savas stelles?
Jā, pat veselas divas! Augšstāvā pilna istaba... Man no mājas līdz Rencēniem sanāk kādus trīs kilometrus iet, izdomāju — kāpēc man staigāt turp un atpakaļ? Pa to laiku mājās mierīgā garā strādāju.
Kājas jau sanāk kustināt gan ceļā, gan arī stellēs.
Jā, jā! Es savulaik autoostā nostrādāju 27 gadus, slimoju ar osteohondrozi, bija vēl visādas kaites, bet, kad sāku aust, tās visas pazuda.
Redz, arī recepte veselībai! Jūs, kundze, patiešām labi izskatāties!
Tā sanāk, ka aušana man ļoti nākusi par labu.
DARBĪGA RENCĒNIETE. Līvija Einberga Valkas – Valgas pārrobežu tirgū ar pašas austiem latviskiem smukumiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv