23. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija

No čipsu gabaltirdzniecības līdz Mobilajai vēsturei

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Mūsu abu ceļi, iespējams, nekad vairs nekrustosies. Šis patiesībā ir monologs ar īsiem komentāriem, jo pēc viņa uzstāšanās kādā jūlija sestdienā Valmierā reģionālajā Ideju kausa 2010 pasākumā pēc privātas sarunas, manuprāt, vairs neprasījās.

Nepiedienīgi jauns savam jau paveiktajam. Pats joko, ka tikai šogad saviem darbiniekiem atklājis savus 22 gadus, līdz tam vairums viņam devuši 27 - 28... Starp citu, šogad 20. jūnijā rakstītajā CV viņš min tikai dzimšanas datumu, ne gadu un ailē nacionalitāte raksta - eiropietis... Jauneklis ar apskaužamu ožu biznesā un jau ar taustāmiem nopelniem izvēlētajā jomā - informācijas tehnoloģijās - ne tikai Latvijā. Tāds ir KRISTOFS BLAUS:

No čipsu gabaltirdzniecības līdz Mobilajai vēsturei

Pasaulē patlaban trīs pelnošākās nozares ir tīklu un komunikāciju aprīkojums, internets un tā izplatīšana, kā arī zāļu pārdošana.

Pastāstīšu par savām TOP 3 nozarēm, kad sāku savu mazo biznesu vēl skolā... Kad man bija kādi 10 gadi, es atbraucu uz Rīgu no mazas lauku skolas Iecavā, kur, protams, nebija nekādas kafejnīcas. Rīgā bērniem uz skolu līdzi deva kādus 50 santīmus, lai paši pērk pusdienas. Man tas bija kas jauns. Par to varēja dabūt zupu, otro un kaut kādu saldo. Un daudzi tā arī ēda. Es tikko biju ticis pie brīvās izvēles, tāpēc negāju ēst kotleti ar kartupeļiem, bet katru dienu pirku čipsus un spraitu. Paņēmu kioskā un gāju augšā uz klasi ēst. Pārējie bērni jau paēduši, iztērējuši visu naudu. Reiz pienāk klasesbiedrs - iedod čipsu, es tev samaksāšu. OK, cik tu maksāsi? Par vienu lielo čipsu 4 santīmus. Mana paciņa maksāja 20 santīmus, es pārdevu viņam 5 čipsus un biju paciņu jau atpelnījis! Nākamajās dienās pie manis izveidojās piecu vai sešu bērnu rinda... Es pirku piecas pakas uzreiz, un man no apgrozījuma sanāca 80 % peļņas.

Tas bija tikai sākums. Tad nāca petardes, lietiņas, kas sprāgst... Kāds draugs ārpus skolas tās pirka un spridzināja, laikam pat kopā ar vecākiem. Kad pastāstīju par to puikām skolā, viņi gribēja, lai es arī viņiem nopērku petardes. Cik tās maksājot? Drauga nosauktās cenas man likās smieklīgas - 5, 2 un 3 santīmi gabalā. Manuprāt, ja to var uzšķilt un uzspridzināt, tad jāmaksā ap latu. Uzreiz sapratu, ka būs lieta. Klasē pateicu, ka lielās petardes maksās 15, bet mazās 10 santīmus... Bez acu mirkšķināšanas man tūlīt samaksāja 3 latus, lai es tās petardes atnesu. Tā turpināju tirgot petardes klasē visu gadu. Peļņa no apgrozījuma sanāca 67 %.

Kļūstu vecāks, un peļņa no apgrozījuma krītas. Tā tendence nav laba...

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
4. Septembris, 2010

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri