Ne tikai par naudu

Viss sākas ar Sprīdīša monologu: «Nauda, nauda... Tu domā — tāpēc jāstrādā? Es arī meklēju naudu, vai tu to nemeklē? Kurš gan to nemeklēs! Es ticu, ka naudas dēļ nav jāstrādā, bagāts var kļūt arī bez lielām pūlēm. Purvā tādas naudas ir tik, cik uziet! Es sarakšu pilnu maisu visam mūžam! Man vairs nekad nebūs jāstrādā.» Mazais puika ar lielu lāpstu pār plecu ieradies uz naudas rakšanu purvā, kur visapkārt spīguļo maldugunis, bet fonā ķērc kraukļi... Taču tas lielajai un plašajai Naudas pasaules ekspozīcijai ir tikai tāds nosacīts priekškambaris, kurā uz visām četrām sienām dzīvas bildes, pārējais vēl tikai nāks! Tāpēc piedosim muļķa puikam par viņa alošanos.

Kad visas Naudas pasaules telpas — sanāks kāds ducis divos stāvos — ir izstaigātas, der ieklausīties, ko par savu ikdienas misiju te stāsta pats Naudas pasaules tētis un reizē galvenais gids JĀNIS MOTIVĀNS:

«Šo mēs vairāk uzskatām par tādu kā impulsu fabriku, jo nav domu, ka šo ļoti apjomīgo izstādi cilvēks var divās stundās apgūt. Divas stundas ir tāpēc, ka 35 līdz 40 minūtes ir cilvēka dabiskās uztveres periods, kad viņš vispār uztver informāciju, jo vēlāk viņam smadzenes jau sāk nogurt. Interaktīvā muzeoloģija balstās uz ļoti vienkāršu atziņu — cilvēkam raksturīgi pirmām kārtām darīt, tad lasīt, tad domāt un tad atcerēties.

FUNDAMENTĀLA LIETA. Jānis Motivāns pie viena no būtiskākajiem Naudas pasaules stendiem — tajā tiek skaidrota pievienotās vērtības nodokļa rašanās.