Nākamās četrgades politisko kāršu kava
Ir pieņemts uzskatīt, ka labs kompromiss ir panākts tikai gadījumos, kad rezultāts nekādu prieku neizraisa nevienam no vienošanās dalībniekiem. Ja raugās no šāda aspekta, tad 4. oktobrī aizvadītās Saeimas vēlēšanas ir gandrīz labs kompromiss, jo vēlēšanu uzvarētāju un attiecīgi priecīgu personu ir krietni mazāk, nekā šķiet pirmajā brīdī.
Par uzvarētāju kā tādu ir pasludināta valdošā koalīcija, tomēr apgalvojums, ka vēlētāji ir atbalstījuši esošo kursu un koalīcijai tikai jāturpina līdzšinējā politika, ir vairāk nekā strīdīgs. Nekādu sajūsmu par koalīcijas ekonomisko kursu vēlētāju vairākums neizrāda jau krietnu laiku, un koalīcijas partijas tika atbalstītas galvenokārt krietni pārspīlētu ārējo draudu dēļ. Šādās situācijās zirgus uz pārbrauktuves un lai vai kādu, bet stabilu valdību nemaina. Līdz ar to vēlēšanu rezultāti ir spilgts piemērs Latvijas nu jau mūžīgajam paradoksam — pilsoņi vēlas kreisu (sociāldemokrātisku) ekonomisko politiku, taču dažādu iemeslu (sevišķi nacionālā) dēļ regulāri balso par labējām partijām, bet pēc tam raud par slikto valsti, dodas emigrācijā utt. Taisnīguma labad gan jāpiebilst, ka nacionālā sociāldemokrātija Latvijā atrodas gluži vai partizānu statusā, tamdēļ potenciālais tās elektorāts regulāri stutē galvenokārt visādus baltā zirga jājējus, bet mazākā šī elektorāta daļa paklusām balso par «Saskaņu».Lai arī ieguvusi vēlētāju lielāko atbalstu, tieši pēdējā ir galvenā šo vēlēšanu zaudētāja, pie tam galvenokārt ne savas vainas vai muļķības, bet jau pieminēto ārējo apstākļu dēļ. Ja nebūtu Ukrainas krīzes, domājams ka «Saskaņas» centieni distancēties no radikāli kreisā un izteikti prokrieviskā spārna pārstāvjiem, tā vietā piedāvājot kreisās idejas «visiem un ikvienam», būtu novērtēti daudz atzinīgāk, tomēr «krievu partijas» statuss nonivelēja visus šos mēģinājumus, un galvenais opozīcijas spēks zaudēja ap piektdaļu savu atbalstītāju, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv