Mūžīgā cīņa — praids...
20. jūnijā Rīgā noslēdzās pretrunīgi vērtētais Eiropraida pasākums. Lai gan arī šis notikums neiztika bez skaļiem un nereti aizvainojošiem komentāriem publiskajā vidē, valsts medijos vismaz šķietami nebija tik liels «tracis» kā citus gadus. Varētu šķist, ka mediji kā sabiedrības spogulis demonstrē daudzveidības pieņemšanu un pakāpenisku atkāpšanos no kategoriski nosodošās retorikas, taču... Kamēr vien gājiens būs centrālais elements visā šajā pasākumu kopumā, diez vai aptrūks negāciju vilnis.
Kā zināms, reakcija rada pretreakciju. Ja kāds vēlas doties gājienā, lai cīnītos par savām tiesībām, — nav problēmu, ne jau pirmā reize pasaules vēsturē. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka tas tomēr nav tas pats, kas uzaicināt pretējo pusi pie sarunu galda un civilizētā un loģiskiem argumentiem balstītā sarunā atrisināt domstarpības. Tā vietā praida pretinieki un arī atbalstītāji medijos izplata naidu kurinošus uzsaukumus, dažreiz savus centienus pamatojot ar «zinātniskiem» faktiem. «Zinātniskiem», jo abas puses bruņojas ar faktiem, un vienkāršajam lasītājam nav īsti saprotams, kam ticēt. Tad jau attieksmes veidošanā lielāko lomu nospēlē emocijas, un par kādu konstruktīvu iznākumu mēs vairs varam runāt?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv