Mūspuses dzejnieku no jauna satiekot
Iepriekšējās nedēļas vidū Valmieras bibliotēka Jura Helda dzejas lasītājus, klausītājus, pazinējus un iepazinējus aicināja uz dzejnieka jaunākās grāmatas «Viņpus» atvēršanas brīžiem.
Tie ieskanējās ar lirisku melodiju, atgādinot, ka dzejnieks ir arī vairāku dziesmu tekstu autors. Tad klausītājiem pilnajā klusajā lasītavā šī pasākuma vadītāja Anita Apine ievadīja sarunu par Juri Heldu — dzejnieku, lugu autoru, aktieri, īstenu valmierieti nu jau vairāk nekā 30 gadus. Par viņa savdabīgo, neviena tā arī neatkārtoto pieteikumu latviešu dzejā, kura dēļ kopš 1997. gada, kad iznāca dzejoļu krājums «Naktsputna testaments», viņš pamatoti tiek uzskatīts par pirmo mūsu dzejnieku sirreālistu.«Viņpus» nu jau ir Jura Helda devītais dzejoļu krājums. Tas izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pārdomas par šo grāmatu un tās tapšanu apgādā «Zvaigzne ABC» tovakar teica arī tās redaktore Daina Grūbe: «Kad manās rokās nonāca Jura Helda dzejoļu krājuma «Viņpus» manuskripts, sapratu, ka vēl maz zinu par šo dzejnieku. Tāpēc devos uz bibliotēku dabūt un lasīt autora iepriekšējos dzejoļu krājumus. Man augstvērtīga literatūra, it sevišķi dzeja, dod baudījuma mirkļus. Lasot Jura Helda krājumus, katrā nākamajā šos mirkļus atradu arvien vairāk un vairāk. Bet, kad pēc tam nopietni ķēros pie manuskripta, sapratu, ka jaunais dzejoļu krājums šajā ziņā sit pušu visus iepriekšējos. Nesākšu šoreiz stāstīt par dzejas stiliem, par pantiem un vēl kaut ko. Gribu vien minēt dažus šādus jaunajā krājumā pamanītos un man par tuviem kļuvušus baudījuma mirkļus. Piemēram, dzejolis «Redzējums»: Miglas dārzā/ ir ūbele nolaidusies,/ mijkrēšļa gars/ kaut kur tālumā ūvo,/ un putna ēna,/ tev nezinot,/ klusi pārnakšņo sirdī.Vai arī: Priekšnojauta/ atbrīvo telpu/ Akmens dārzā/ nolaižas/ neredzams putns/ Un netveramo esību/ uzbur mākslinieks/ zudušais laiks. Tad vēl tādas patiešām reālu prieku nesošas rindas: Un tā kā meža kaķis tev krūtīs ielec prieks…
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv