Mežu daudzinot

- 15.Aprīlis, 2014
Valmierietis
Laikrakstā

Pirms septiņdesmit četriem gadiem (1930.) Latvijā pirmoreiz rīkoja Meža dienas. Tajās līdz pat 1940. gadam ļoti aktīvi darbojās jaunatne. Ikgadējos zaļajos pasākumos iesaistījās arī pieaugušie, gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis. Toreizējais Mežu departaments šiem pasākumiem atvēlēja ne vien līdzekļus un stādāmo materiālu, bet arī norīkoja speciālistus un mežziņus konsultācijām.

Nu tradīcijas atjaunotas. Arī šajā, 2014. gada pavasarī, mūsu pilsēta kļūs skaistāka un zaļāka: Brenguļu ielā iestādīs 49 liepas. Rīgas ielā posmā no Ausekļa ielas līdz Kocēnu kapiem – 40 ozolus, Matīšu šosejas labajā pusē — 30 sarkanos ozolus. Raiņa ielas posmos bīstamo koku vietā paredzēts iestādīt 22 sarkanos ozolus, Beātes ielas dažādos posmos 30 Holandes liepas. Trīs dažādu šķirņu kļavas rotās Gaujas krasta nogāzi pie Plostnieku ielas kāpnēm. Dzirnavu ezeriņa apstādījumus papildinās ar divām kalnu kļavām, kastani pie pašvaldības ēkas aizstās ar kļavu. Bet vai zinām par Meža dienām agrāk?

No vēstures

Meža svētku (Zaļās dienas) tradīciju aizsākums meklējams Amerikā, Nebraskas štatā. Tur savulaik izcirsti visi meži, «caur ko upes izkalta un nebija pieejamas kuģošanai. Labības augi cieta no sausuma, līdz pēdīgi iestājās pilnīga neraža. Atceroties vietējo iedzīvotāju indiāņu paražu katram jaundzimušajam iestādīt koku, arī Nebraskas štata iedzīvotāji šo paradumu atjaunoja, iesaistot darbā arī bērnus. Skolu likums noteica dienu, kurā skolu jaunatnei jāstāda koki. 15 gadu laikā štata jaunatne iedēstīja un apkopa 355 miljonu koku.

MAZIE PALĪGI LIELOS DARBOS. Koku stādīšana netālu no  stadiona ieejas 1936.g. 3. maijā.Foto no Valmieras muzeja krājuma


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru