Meliorācija: valsts, pašvaldību un zemju īpašnieku rūpes

Valmieras sektors – ko tas meliorācijas jomā šodien nozīmē skaitļos?

Manā pārziņā ir visa bijušā Valmieras rajona teritorija, esmu atbildīgs par sektorā esošajām valsts nozīmes ūdensnotekām, pēc skaita to ir vairāk par 80, pēc reģistra pavisam Latvijā ir ap 1590 valsts noteku. Valsts notekas ir tā sauktās asakas, kas uztver visus ūdeņus – sākot ar Gauju, Briedi, Sedu...  Mūsu uzdevums ir valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšana. SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi mājaslapā melioracija.lv var atrast visu informāciju par meliorācijas sistēmām.

Ja koncentrējamies vairāk uz Burtnieku novada pieciem pagastiem, atskaitot Ēveli, kas piederīga Valkas sektoram...

Burtnieku novadā ir 34 valsts notekas. Tā ir vairāk nekā trešdaļa no visā Valmieras sektorā esošajām, taču arī pats novads ir liels – seši pagasti. Un ir jau arī upītes, kas tek pa novada robežām, piemēram, Brenguļu upīte, kur tikko pieņēmām objektu ekspluatācijā, ir starp Burtnieku un Kocēnu novadu, sanāk tāda kā robežupīte. Un tādas ir daudzas.

Primārais un pamats meliorācijas tīklā ir drenu sistēma, kur pa drenu kolektoru ūdens nonāk atklātā novadgrāvī, kas savukārt tālāk nonāk valsts notekā – upē vai upītē?

Jā, te arī veidojas tā asaka. Piemēram, ir Gauja, kurā ietek mazākas upītes, tajās – vēl mazākas utt. Atkarībā no tā, cik pakāpēs notiek šāda ietece, tiek veidots kadastrs, kurā augšgalā ir meliorācijas drenu sistēmas, kas ietek mazajā grāvītī, savukārt mazākais grāvītis ietek lielākā grāvī. Bet sākas viss ar 50 milimetru māla vai plastmasas drenu caurulēm, kuras savāc ūdeni no augsnes. Māla caurulītes gan sen vairs meliorācijā nelieto, tās aizstājušas plastmasas caurules jau ar virsmai uzstrādātu filtrējošo materiālu, ko iestrādā zemē no ruļļa. Meliorācijas darbi joprojām notiek, tos veic specializētas firmas, piemēram, Valkas meliorācija, kurām ir iegādāta dārga speciālā tehnika. Vēl viena svarīga tehnoloģija, ko šodien izmanto veco drenu sistēmu atjaunošanā un uzturēšanā, ir drenu skalošana, ko veic ar īpašu aparatūru, izmantojot augstspiediena ūdens strūklu – speciāla šļūtene virzās pa drenu kanālu un skalo ārā duļķes.

Kādā stāvoklī ir meliorācijas sistēmu saimniecība?

Manuprāt, tā ir ļoti nolaista. Savulaik katrā kolhozā bija meliorators, kas atbildēja par drenu sistēmām, reizi gadā visi novadgrāvji tika izpļauti, visas drenu iztekas apsekotas un iztīrītas, kontrolakas iztīrītas. Tagad zeme laukos nonākusi privātīpašumā, bezatlīdzības kārtībā nododot jaunajiem īpašniekiem arī meliorācijas sistēmas. Te nu pirmā problēma – meliorācijas sistēmas tolaik nav taisītas pa īpašumiem, tās bija koplietošanā, tāpēc tagad viena sistēma var atrasties divu vai pat vairāku īpašnieku zemēs. Ja es esmu saimnieks sistēmai lejasgalā, es varu apgrūtināt darbību savam kaimiņam, kas ir sistēmas augšpusē, ja, piemēram, apstādu mežu, nepadomājot, ka tā aizaudzēšu ar saknēm ciet drenu kolektoru... Tāpēc, piemēram, lai varētu kādu teritoriju pareizi apmežot, jāpieprasa ZMNI speciālistam tehniskie noteikumi. Tajos  noteikts, kuru drenu kolektoru nedrīkst apstādīt, kuru novadgrāvja krastu nedrīkst apstādīt, lai tiktu saglabāta ekspluatācijas aizsargjosla. Manā ziņā ir izsniegt šos tehniskos noteikumus ar nosacījumiem pareizai apmežošanai.

Valsts mēģina atkal iekustināt meliorācijas sistēmu pilnvērtīgu izmantošanu. Kā tas notiek?

Viss ir zemes īpašnieka ziņā. Viņam pašam jāinteresējas, kā darbojas meliorācijas sistēma. Priekšā neviens neko neteiks. 2017. gads Latvijā parādīja, ka arī pie mums var rasties situācija, kad sāk slīkt sējumi. Tur uzskatāmi parādījās, kur darbojas meliorācijas sistēmas un kur ne. Arī Lauku atbalsta dienests tagad stingri raugās, kā saimniecībās tiek uzturētas meliorācijas sistēmas, no šīs kārtības ir atkarīgi arī platību maksājumi. Šī ir vienīgā iestāde, kas zemniekiem mēģina kaut vai šādā veidā likt aizdomāties par meliorāciju. Slikti, taču citu instrumentu mums šobrīd nav, un paši zemnieki bieži vien neapzinās to vērtību, kas viņu zemē jau ir un kas viņiem faktiski iedota par velti. Šodien, lai nomeliorētu vienu hektāru, bez trim četriem tūkstošiem eiro neiztikt.

Meliorācijas aktivitātēm tomēr nāk nauda arī no Eiropas fondiem.

No Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) naudas katru gadu Valmieras sektora teritorijā varam vienu vai divas ūdensnotekas sakārtot pilnībā. No ūdensnotekas gultnes izrok visus sanesumus, iztīra bebru dambjus, sakārto drenu vadu iztekas... Atbilstoši ELFLA nosacījumiem, piecu gadu laikā pēc tam šis objekts jāuztur valstij par savu naudu, pēc tam ūdensnotekas uzturēšana atkarīga no šim mērķim iedalītā valsts finansējuma apjoma. Zemes īpašnieku atbildība valsts nozīmes ūdensnotekās ir drenu izteku uzturēšana un bebru darbības ierobežošana (medību tiesību izmantošana vai to nodošana citiem).

Vēl ir tā sauktie lokālie bojājumi, sanesumi vai noslīdējumi valsts notekās. Pēc īpašnieka sniegtās informācijas tiek veikta apsekošana dabā un sastādīts defektu akts. Arī šiem darbiem iespējams saņemt valsts atbalstu pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Te varētu vēlēties meliorēto platību īpašnieku lielāku aktivitāti attiecībā uz drenu izteku uzturēšanu un bebru apmedīšanas organizēšanu valsts nozīmes ūdensnotekās.

Kādi projekti Valmieras sektorā patlaban saistās ar Burtnieku novadu?

Lielākais darbs – notiek projektēšana Eķinupes atjaunošanas 13 kilometru posmam – no tilta pie Burtniekiem uz augšu. Tiltus neaiztiksim, taču tiks no jauna pārliktas caurtekas, jo esošās ir bojātas. Te būs Eiropas finansējums. Arī Burtnieku novadā 2017. gada lietavu izraisītos plūdos daudzas notekas cieta no pārlieka mitruma, šo plūdu seku novēršanai paredzēta nauda no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda. To izmantosim Kančupei radīto gultnes bojājumu novēršanai Rencēnu pagastā. No lokāliem projektiem var minēt Ķireles upīti Vecates pagastā, šogad te strādāsim pie teces sakārtošanas. Vēl Burtnieku novadā jārunā arī par pašvaldības nozīmes objektiem – četri grāvji jau sagatavoti nodošanai ekspluatācijā. 2018. gadā nodevām ekspluatācijā divus valsts nozīmes objektus novadā – jau pieminēto Brenguļupīti un Ostermaņu strautu, kas ir ļoti svarīgs tieši mežiniekiem Rencēnu un Ēveles pagastos. Abus šos objektus mēs kopsim valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.