Mašīnists

Pēc tam ģi­me­ne dzī­vo div­stā­vī­gā sar­ka­no ķie­ģe­ļu mā­jā, to­laik — sta­ci­jas ēkā Nr. 3, Ta­jā ir arī dzelz­ce­ļa am­bu­lan­ce, bet nams celts šaur­slie­žu dzelz­ce­ļa pār­val­dei. Ta­gad tas Ples­ka­vas ie­lā. Mā­te An­na strā­dā dzelz­ce­ļā.

Ju­ris sāk dar­ba gai­tas šaur­slie­žu dzelz­ce­ļā, Val­mie­rā. Vis­pirms ir elek­trī­bas lie­tas, tad viņš ir ma­šī­nis­ta pa­līgs, ma­šī­nists, brauc uz Stai­ce­li, Aina­žiem, Smil­te­ni. Kad šis dzelz­ceļš dzī­vi beidz — darbs plat­slie­žu ce­ļos. Sā­ku­mā tie ir dūm­run­či: tvai­ka lo­ko­mo­tī­ves, vē­lāk dī­zeļ­lo­ko­mo­tī­ves. Ne­klā­tie­nē pa­beigts arī Dau­gav­pils dzelz­ce­ļa teh­ni­kums.

Ta­jā lai­kā dzelz­ce­ļā kus­tī­ba ļo­ti sa­sprin­gta, viens sa­stāvs pēc ot­ra. No­tiek arī tā: ma­šī­nis­ti no Rī­gas at­brauc līdz Val­mie­rai, iz­kāpj, iet pa­gu­lēt, bet līdz Val­gai un at­pa­kaļ uz Val­mie­ru brauc vie­tē­jie. Ga­dī­jies arī tā: Val­gā nav ma­šī­nis­ta vai pa­lī­ga, tā­pēc val­mie­rie­šiem jā­brauc arī uz Pe­čo­riem.

Attēlā:

JU­RIS MEL­BĀR­DIS. Īs­ta­jā vie­tā vi­ņu ie­mū­ži­nā­jis kla­ses­bied­ra dēls.

Jā­ņa Lī­ga­ta fo­to