Mārīte Rozenfelde: gribu runāt par skolotājiem
Kāda ir pedagoga motivācija darīt vairāk un labāk laikā, kad kārtējo reizi valdība atsaka algas pielikumu, kad gadu pēc gada jāstrādā reformu virpulī un jaunu pārmaiņu gaidās?
Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā notika konference, kurā kolēģus uzrunāja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docētāja Mārīte Rozenfelde. Viņa apmāca arī topošos pedagogus, speciālistus, kas strādās ar bērniem, kuriem vajadzīga individuāla pieeja mācību procesā.
MĀRĪTE ROZENFELDE:
«Kādreiz bija doma un jautājums: atbilst vai neatbilst bērns kādām mūsu izstrādātajām normām vai līmenim, un secinājām: ja neatbilst – slikti, ja atbilst, tad labi, taču pašlaik nostāja ir cita. Katrai skolai ir jābūt gatavai jebkuram bērnam, ja gribam būt skolā par skolotājiem un strādāt. Patīk tas vai nepatīk. Ja nevar mainīties bērns, tad jāmainās skolotājam. Un mēs esam tik prātīgi, ka varam pielāgot savu darbu šī bērna vajadzībām, risinot to, kas viņam svarīgs. Tātad uz bērnu skatīties nevis ar aizkaitinājumu, bet ar izaicinājumu!
Katrā skolā ir jāpadomā, kā tur ienāks speciālais bērns un viņa vecāki. Ja vecāki jutīsies gaidīti, viņu izteikumi par skolu var mainīties, var mainīties skolas imidžs. Tai jābūt ļoti pārdomātai sistēmai. Visā pasaulē tiek runāts arī par universālo dizainu. Tas nenozīmē – kādi ir telpā krēsli, kādas uzbrauktuves. Dizaina principi nosaka to, kā tiek sakārtota skolas dzīve, lai katrs justos komfortabli. Jābūt tādam skolas vides un satura piedāvājumam, lai katrs tajā justos emocionāli un fiziski komfortabli. Mani ļoti uzrunāja pieredze, ko guvu Sicīlijā. Ciemojāmies iekļaujošā skolā, un mums teica, ka tur mācās daudz specīšu, bet es skatos un neredzu nevienu...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv