Mākslas terapija atklāj dzīvesstāstus

- 22.Marts, 2019
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Ar mākslas terapeiti LAURU DANILĀNI esam tikušies nometnē bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kas tika organizēta projekta «Vidzeme iekļauj» ietvaros, kā arī konferencē «Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi», kurā Laura dalījās savā pieredzē, vadot mākslas terapijas sesijas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. No Lauras staro liels dzīvesprieks, iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņai tik labi izdodas izveidot kontaktu ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Projekta «Vidzeme iekļauj» ietvaros Laura nodrošina mākslas terapijas pakalpojumus Valmierā un Madonas novadā. Lauras darbu atzinīgi novērtējuši gan cilvēki, kas pakalpojumus saņem, gan pašvaldību sociālie dienesti.

Pastāsti, lūdzu, kāds ir mākslas terapijas mērķis?

Katram cilvēkam, apmeklējot mākslas terapiju, ir atšķirīgs mērķis. Es izstāstu, kas ir mākslas terapija un kādos virzienos varam strādāt. Klients izstāsta to, kas ir viņa grūtības, un mēs vienojamies par mērķi. Strādājot ar klientu, kuram ir garīga rakstura traucējumi, pieaicinu bērna vecākus vai asistentu, ja tas ir iespējams, lai iegūtu viedokli no tā, kurš ikdienā pavada daudz laika kopā ar klientu. Tā praktizēju arī ar pilngadīgām personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi. Bieži vien vecāks vai asistents redz citas problēmas, ar kurām būtu vērtīgi strādāt un kuras klients pats neapzinās, bet kas, iespējams, apkārtējiem traucē veidot veiksmīgu sadarbību ar šo cilvēku. Viena no jomām, ar kuru strādā mākslas terapijā, ir cilvēka emocionālā daļa. Emociju iepazīšana, apzināšanās palīdz cilvēkam labāk izprast to, kā viņš jūtas un rīkojas atkarībā no sava noskaņojuma. Otra joma ir sociālās prasmes, lai saprastu, kā viņš mijiedarbojas ar otru cilvēku. Sociālo prasmju attīstīšanai var izmantot gan valodu, gan mākslas materiālus. Mākslas terapeits kopā ar klientu var veidot vienu darbu sarunājoties vai klusējot. Ir svarīgi uzzināt, kā cilvēks jutās sadarbības laikā un kā sajuta otra iesaistīšanos. Trešā joma ir kognitīvo funkciju pilnveide – domāšanas un atmiņas procesu veicināšana. Sesijas neiztrūkstoša daļa ir saruna gan sākumā, gan pēc mākslas darba pabeigšanas, ja tas ir iespējams. Pārrunājam, kāds ir bijis šis radošais process klientam, un viņam ir iespēja papildināt savu mākslas darbu ar stāstu. Reizēm mākslas darbi ir abstrakti un ne vienmēr tajos ir dziļa doma, tāpēc nobeigumā pētām un pārrunājam, ko cilvēks var šajā darbā saskatīt. Mākslas terapijā neizdaru subjektīvus secinājumus par to, ko klients ir domājis, veidojot darbu, bet jautāju, ko viņš domā un jūt. Palīdzu strukturēt stāstu, lai cilvēks spētu noformulēt savas emocijas un jūtas.

Mākslas terapija – rodas asociācijas, ka būs jāglezno vai jāzīmē. Ko darīt cilvēkam, kurš nav radošs un domā, ka nespēj neko skaistu izveidot vai uzzīmēt? Vai mākslas terapija ir viņam piemērota?

Nākot uz mākslas terapiju, nav prasība, lai cilvēkam būtu mākslinieciskas prasmes. Par mākslas terapiju reizēm ir maldīgs priekšstats, ka jārada akadēmiski pareizi mākslas darbi. Ir ļoti daudzas tehnikas, kurās nav nepieciešamas zīmēšanas prasmes. Terapeita uzdevums – dot drošības sajūtu caur tehnikām, kuras cilvēks spēj izpildīt.

Terapijas sākumā speciālists izvērtē cilvēka piemērotību vizuāli plastiskās mākslas terapijai. Ja klientam ir liela pretestība un viņš atsakās darīt jebko, ko ierosina terapeits, tad jāskatās, vai nebūtu kāds cits, piemērotāks terapijas veids, piemēram, psihologa konsultācijas vai kāda cita mākslas terapijas specializācija. Vizuāli plastiskā mākslas terapija nav brīnumzāles, kas derēs visiem. Ir jābūt vēlmei iesaistīties procesā.

Kā notiek darbs ar emocijām?

Ja tas ir darbs ar emocijām, tad tā var būt emociju iepazīšana. Piemēram, kā mēs vispār varam nosaukt savas emocijas, vai dusmas ir tikai dusmas vai zem tām ir aizvainojums, bezpalīdzība, aizkaitinājums. Tas palīdz labāk ieraudzīt, cik dažādi mēs varam justies atkarībā no situācijas.

Vai, izmantojot šo terapiju, ir iespējams koriģēt cilvēka uzvedību? Piemēram, strādāt ar agresivitāti.

Caur mākslas terapiju var iemācīties sajust mirkli, pirms gribas «mest kaut ko pret sienu», apzināties to, ka kļūstu dusmīgs. Mākslas terapijā ir tehnikas, kas palīdz izreaģēt trauksmi. Ir vingrinājumi, kurus veicot klientos mazinās trauksme. Daži cilvēki pastāvīgi izjūt trauksmi, tomēr trauksmes brīžus var piedzīvot ikviens.

Vai mākslas terapija ir piemērota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem?

Noteikti. Terapija ir daudzpusīga, tā dod iespēju strādāt ar bērniem, kam ir dažādi funkcionālie traucējumi, tai skaitā runas traucējumi. Mākslas terapijas process dod daudz – emocionālā stāvokļa apzināšanos, dažādu materiālu sajušanu, komunikācijas prasmju veicināšanu. Arī bērni ar jauktiem funkcionāliem traucējumiem apmeklē mākslas terapiju.

Vai nodarbības var apmeklēt vecāki kopā ar bērnu?

Jā, mākslas terapijā var strādāt ar pāri, bet es neesmu strādājusi šādā pieejā. Tā var būt piemērota situācijās, kad nepieciešams uzlabot savstarpējās attiecības vai risināt kādu konfliktu. Var strādāt arī ar visu ģimeni. Piemēram, ģimenes locekļiem veidojot kopīgu kolāžu, ir redzams, kādu lomu katrs ikdienā ieņem mājās un kā ģimenes locekļi jūtas attiecībās cits ar citu.

Vai mākslas terapijas apmeklējumam ir vecuma ierobežojums? Un cik gara ir viena sesija?

Mākslas terapijā esmu strādājusi ar divgadīgiem bērniem, tomēr redzu, ka trīs gadi ir veiksmīgāks vecums, no kura sākt. Savukārt, runājot par senioriem, nav noteikta vecuma ierobežojuma. Ir pansionāti, kuros senioriem nodrošina mākslas terapiju. Runājot par nodarbību ilgumu, individuālā sesija ir pusstunda vai stunda, bet ir klienti, kuri nevar noturēt uzmanību ilglaicīgi. Grupu nodarbība ilgst pusotru stundu.

Kādas ir pārdomas, sniedzot mākslas terapijas nodarbības projekta «Vidzeme iekļauj» ietvaros?

Darbā ar klientiem, kam ir psihiskas saslimšanas vai garīga rakstura traucējumi, esmu nonākusi pie secinājuma, ka mākslas terapija būtu palīdzoša arī šo klientu mammām, jo viņu ikdiena ir pilna rūpju un emocionālas spriedzes, un nepieciešams atbalsts. Raugoties nākotnes virzienā, gribētu redzēt, lai šāds atbalsts būtu vecākiem, kas audzina bērnus, kuri nekad neizaugs.

NEIZDARU SUBJEKTĪVUS SECINĀJUMUS par to, ko klients ir domājis, veidojot darbu, bet jautāju, ko viņš domā un jūt, – tā mākslas terapeite Laura Danilāne. Foto no personiskā arhīva

Fakti

* Latvijā mākslas terapija (vizuāli plastiskās mākslas terapija) ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām (līdzās mūzikas, deju un kustību, drāmas terapijai), kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību.

* Terapeits aicina savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu «valoda» – māksla.

* Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa, ņemot vērā katra vēlmes un iespējas.

* Nodarbības notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām.

Avots: arttherapy.lv


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru