20. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Anda, Andīna

Mājkuģis vai Noasa šķirsts

Reģistrēties, lai varētu balsot
 
Mājkuģis vai Noasa šķirsts

Vējiem bagātajā ziemā Latvijai pāri brāžas arī nepieredzēta vētra. Sašutumu, ka Pāvilostā jūras krastā kāds bagāts uzņēmējs atļāvies uzbūvēt mājai līdzīgu kuģi vai arī uz peldoša pontona uzmontētu māju, pauž ne vien šo kopš 2011. gada veidoto būvi beidzot pamanījušie žurnālisti, bet arī premjers Māris Kučinskis un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Viņi šīs būves prom dabūšanā aicina iesaistīt pat piecas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības.

Ar ironiju secinu, ka šīs ministrijas visus citus valstī neatliekamākos darbus ir padarījušas un nu, pēc deputātu prāta, var veltīt apkopotus spēkus valsts prestiža atjaunošanā — jūras krasta atbrīvošanā no veidojuma, kuram pat oficiāla nosaukuma nav.

Allaž iestājos par dabas saudzēšanu, kur vien tas reāli ir iespējams, bet šīs būves sakarā gan iesaku emociju vētru noplacināt: tā, pat nenojaukta, varbūt pat šopavasar, aizpeldēs pati. Jau sen ir secināts, ka Pāvilostas tuvumā pēc katras nopietnas vētras jūrā iebrūk no 80 līdz 130 centimetriem krasta. Arī žurnālisti taču šo būvi pamanīja tikai tādēļ, ka brauca skatīties, cik pēc kārtējā pūtiena atkal ir nobrucis krasts.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
6. Februāris, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Par Mājkuģa aizstāvību

Delfu protālā, kur par nevajadzīgi lielo prublisko trokšņošanu ap šo būvi ir izteicies Dans Tītavs, viņu komentētāji gandrīz vai noēst un par pārdošanos oligarhiem ar akmeņiem nomētāt grib. Ustupa rakstu vismaz vietējie visu bagāto cilvēku aprējēji laikam vēl nav pamanījuši, citādi arī viņam ne viens vien akmens trāpītu par zaļās domāšanas nodošanu un pāriešanu dabas nedraugu pusē. Taču, ja šajā rakstā minētie skaitļi un fakti par jūras krastu nobrukšanu kaut vai tikai daļēji ir pareiza, tad lielais sašutums par māju-kuģi ir vien vienas jūras brīzes vērts salīdzinājumā ar to, ka nekas netiek darīts, lai Latvija tiešām nepaliktu bez arvien lielākas daļas no savas teritorijas. Visā šajā troksnī klaigā vien žurnālisti un politiķi. Ļoti gribētu sadzirdēt nopietnu zinātnieku, it sevišķi ģeologu viedokli gan par "milzīgo postu", ko krastam pie Pāvilostas var nodarīt māja-kuģis, gan par to, kas nekavējoties būtu uzsākams, lai jūras krasta eroziju kaut vai tikai piebremzētu.
BURTNIECIETIS

Ne jau krasts brūk!

Brūk ne jau krasts, brūk mūsu morālās vērtības, ļaužu godaprāts un tiesu sistēma.
Kauns skatīties uz valsts institūciju nespēju, uz advokātu augsto profesionalitāti un naudasmaisu bezkaunīgo visatļautību. Te vajadzēja samest naudu "morālam kaitējumam" un ar buldozeru to būdu sastumt kaudzē un norakt pludmales miltīs, lai kādam citam neienāk prātā uzbūvēt savu pili uz drona vai persiešu paklāja.

Morāli sargājot, krastu pazuadēsim

Ja kāds kaunas par advokātu augsto profesionalitāti, tad arī par viņu ir jākaunas. Ne jau advokāti likumus raksta. Viņi gan tos loti gudri lasa. un izmanto robus likumdošanā savu klientu interesēs. Ja kādam likuma ievērošana ir morāls kaitējums, tas pats kļūst amorāls. Stumt būdu ar buldozeru kaudzē nav nekas cits kā tiešs aicinājums uz vēl lielāku nelikumību. Tādi aicinājumi uz turīgu cilvēku mītņu grautiņiem bija proletariāta diktaturas laiku sauklis, kas tiešām noveda pie morālo vērtību, godprātības sabrukšanas, no kuras daudzi latvieši vēl tagad, kā redzams, nav atkopušies.
Taču krasts tiešām brūk, tur jau vairs nav pat pludmales, kurā to būvi aprakt. Raksts jau arī ir ne tik daudz par turienes būvi, bet pauž satraukumu, ka tuvākajās desmitgadēs no Latvijas nobruks, pazudīs desmitiem kvadrātkilometru(!!!) zemes. Vēl nesenās kartēs redzams, ka pie Pāvilostas, kur tagad bango jūra, piekrastē bijušas mājas, pat baznīcas vieta tur tagad atrodas tālu jūrā.
Tas nekas, ka zemes vairs nebūs. Stāvēsim ūdenī līdz tai vietai, kas ir nedaudz virs ceļiem, un ar abām rokām, lai aukstums klāt netiek, vismaz morālās vērtības nosargāsim.

Iedzīvotājs

Par likumiem taisnība. Vecākās demokrātijas valstīs likumi balstās uz indivīda atbildību, kurš zina ja pārkāps likumu, tad daudz maksās vai sēdēs cietumā. Pie mums likumu ievērošana balstās uz kontroli. Pieņem likumu un tūlīt vajag baru ierēdņus, kas kontrolē tā ievērošanu. Savukārt latvietis- praktiskais domā kā "apčakrēt" kontrolierus, jo likumu kvalitāte diemžēl ir kāda ir. Ja tā turpināsim, tad mums drīz nepietiks ierēdņu.
Par jūras krastu ir redzams, ka tas ir dabas proces, kuru diez vai izdosīes apturēt visā latvijas piekrastes garumā. Varbūt jāmācās no japāņiem un jāveido mākslīgas salas un tml.

Par to jau arī ir viss šis stāsts

Mākslīgās salas un krastu aizsargbūves kā japāņiem valstij šobrīd nav pa spēkam līdzekļu trūkuma dēļ. Tie ir miljonāriem. Tad ir jāatļauj, lai viņi šo naudu iegulda brūkošo krastu nostiprināšanā, par to atļaujot arī kādu nelielu māju-kuģi šādā nosargātā krastā uzbūvēt. Būs vismaz krasts nosargāts! Kuram turpretī būs labums, ka tajā vietā nebūs ne mājele, ne arī vairs krasts, vēl vismaz pārdesmit metru lielākā attālumā no jūras? Varbūt vien latgaliešiem, kas pēc pāris simts gadiem ( ja viņi tur vairs būs) varēs priecāties, ka dzīvo pašā Balijas jūras krastā?

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri