Maija ielas kvartāla puika

26.Aprīlis, 2017
Valmierietis
Laikrakstā

Šis pavasaris viņam pagaidām izvērties ļoti veiksmīgs. Basketbola treneris ROBERTS ZEILE ar saviem studentiem un skolniekiem no Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola pirmo reizi komandas vēsturē triumfējis Latvijas Studentu basketbola līgas čempionātā, nupat viņš ar gandrīz to pašu sastāvu aizcīnījies līdz LBL2 čempionāta finālsērijai, kur cīņā par zeltu valsts otrajā spēcīgākajā vīru basketbola sabiedrībā trenera Roberta Zeiles pretinieks būs viņa treneris Varis Krūmiņš ar BK Jelgava/BJSS puišiem.

Pieļauju, ka ārpus basketbola aprindām, Vidzemes Augstskolas un Valmieras stikla šķiedras plašāk neesi pazīstams.

Tieši Studentu līgas fināla dienā man palika 32 gadi. Man ir draudzene un dēls Viljams, kuram 19. martā palika 7. Mans vectēvs ir Valmierā daudziem zināmais Ēriks Roštoks. Esmu Maija ielas kvartāla puika, skolojos 5. vidusskolā. Nezinu Valmierā otru tik labu kvartālu, kāds mums visiem kopā ir bijis un kurā tik daudz labu, sportisku un citādās jomās zināmu cilvēku izauguši! Brāļi Matisoni, Pūcīši, Lakuči, Kalniņi... Tiešām sportiska vide, BMX trasītes paši cēlām Ivo Lakuča vadībā, visas spēles spēlējām. Un Komjauniešu kalniņš ziemas vakaros bija populārāks nekā Baiļu kalns tagad!

Mūsu pirmā tikšanās bija pasen, kad vēl Valmiera/Rūjiena startēja FIBA Ziemeļeiropas kausa izcīņā. Toreiz pie galvenā trenera Vara Krūmiņa bija viens no tālākajiem rezervistiem. Kā līdz lielajam basketbolam nonāci?

Jā, Varis Krūmiņš bija mans galvenais treneris jau kopš pirmās, otrās klasītes, kad sāku basīti spēlēt, līdz pat vidusskolas beigām. Arī Alvils Kaufmanis man daudz devis. Patika visi sporta veidi – esmu gājis arī peldēšanā, airēšanas slalomā, arī tehniķu stacijā... Visvairāk gribējās futbolu, arī no mūsu kvartāla jau trenējās Gatis Kalniņš, Valdis Veinbergs, bija spēcīga komanda. Izlūdzos mammai, lai mani aizved pie trenera Volkoviča, tomēr viņš atzina, ka esmu par mazu: biju 1985. gads, tur —  1981. un 1982. gada puikas. Ar otro piegājienu, izmantojot vecotēvu, mani tomēr komandā paņēma. Izturēju kādus trīs mēnešus... Pēc treniņiem nācu mājās apdauzījies, ar pušumiem, tomēr, kā mamma atzīst, esot bijis neatlaidīgs. Nesapratu, ka viņi vienkārši par mani vecāki, nodomāju, ka pats esmu švakāks... Kad sāku iet 5. vidusskolā, Antra Savele veidoja basketbola grupiņu skolā, arī tur tiku pie gadu vecākiem puikām. Pat samānījos, ka arī esmu 1984. gads, gribēju pamēģināt. Tiku komandā, braucām uz Talsiem starp skolām spēlēt. Pēc turnīra skolotāja atzina, ka esmu bijis labākais komandā arī starp gadu vecākiem, un aizveda pie Vara Krūmiņa. Tad sākās mans basketbols jau Latvijas mērogā – Jaunatnes līgā. Ap 13 vai 14 gadiem kļuvu par komandas līderi, šķiet, ka vienu sezonu A grupā pat nobeidzu kā rezultatīvākais līgā. Kādos 18 gados Varis mani paņēma pie lielās komandas, Valmiera/Rūjiena. Pirmajā sezonā sarāvu krusteniskās saites...

AR KĀRTĪGU PLAY OFF BĀRDU! NHL hokejistu tradīcija ienākusi arī Latvijas basketbolā, tāpēc treneris ROBERTS ZEILE, kamēr visas izšķirošās cīņas par LBL2 zeltu vēl nav galā, arī atlaidis kuplu bārdu... Piestāv taču! Jāņa Līgata foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru