Madonietis ar basketbola bumbu Valmierā

- 18.Jūlijs, 2017
Sports
Laikrakstā

Viņš ir vienkāršs, bet ļoti apņēmīgs puisis, kurš nāk no Madonas un mācās Vidzemes Augstskolas nu jau trešajā kursā Sabiedrības zinātņu fakultātē. TOMS KOHANOVS ar basketbolu nodarbojas jau kopš bērnības un sevi ir labi parādījis, spēlējot komandā Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola, pagājušajā sezonā kopā ar komandu izcīnot gan Latvijas Studentu basketbola līgas čempiontitulu, gan sudraba medaļas Latvijas basketbola līgas otrās divīzijas čempionātā.

Kāpēc tu, madonietis, esi izvēlējies par savu jaunības pilsētu Valmieru un kāpēc studē tieši Vidzemes Augstskolā?

Kad vēl mācījos vidusskolā, spēlēju basketbola klubā Jēkabpils un, tuvojoties vidusskolas beigām, sapratu, ka negribu doties uz Rīgu, bet gribu turpināt spēlēt basketbolu un mācīties augstskolā. Valmiera kā pilsēta man ļoti patika, biju dzirdējis par to daudzas pozitīvas atsauksmes. Arī Vidzemes Augstskola kā augstākā mācību iestāde mani saistīja ar savu tēlu, tāpēc izvēlējos tieši šo pilsētu.

Kāpēc izvēlējies studēt Sabiedrības zinātņu fakultātē?

Skolas laikā ļoti nepatika un nepadevās matemātika, bioloģija un ķīmija, tāpēc augstskolas programmu izvēlē svarīgi bija, lai neviens no šiem mācību priekšmetiem nebūtu jāapgūst kādā no lekcijām.

Kā nokļuvi basketbola klubā Vidzemes Augstskola?

Kad vēl gāju 12. klasē, basketbola kluba Vidzemes Augstskola menedžeris Sandis Bukšs uzaicināja satikties un aprunāties par nākotnes plāniem, pie reizes arī man izrādīja Valmieru. Man viss tik ļoti patika, ka, divreiz nedomādams, parakstīju līgumu gan ar augstskolu, gan basketbola komandu.

Kā spēj apvienot studijas ar treniņu un spēļu grafiku?

Godīgi sakot, lekcijas dažreiz sanāk kavēt rīta treniņu dēļ, taču lektori ir ļoti saprotoši un pretimnākoši, tāpēc tas netraucē studiju darbu iesniegšanu. Vakara treniņi un spēles ir vakaros, tad lekciju nav, tāpēc varu teikt, ka basketbols man noteikti netraucē studijām.

Cik ilgi tu jau spēlē basketbolu?

Basketbolā trenējos jau kopš piektās klases.

Kad ar basketbolu sāki nodarboties tādā nopietnākā līmenī?

Varētu teikt, ka tas bija desmitajā klasē, kad sāku spēlēt basketbola kluba Jēkabpils komandā, jo tad treniņi kļuva daudz nopietnāki un intensīvāki. Kopš tā laika basketbols kļuvis par nopietnu manas dzīves sastāvdaļu.

Un tomēr — kāpēc tieši basketbols? Vai tevi nav interesējuši arī citi sporta veidi?

Kad mācījos Madonā, biju izmēģinājis daudzus citus sporta veidus — futbolu, florbolu, slēpošanu, vieglatlētiku, taču līdz galam neieinteresēja neviens no tiem. Bet tad kādu dienu bērnības draugs Miķelis Liberts mani pamudināja atnākt uz basketbolu, un pēc pirmajiem treniņiem sapratu, ka šis man varētu būt īstais sporta veids.

Kā vērtē aizvadītās sezonas sasniegumus?

Šo sezonu neapšaubāmi vērtēju kā izdevušos, jo ir izcīnīts Studentu Basketbola līgas zelts un sudrabs Latvijas Basketbola līgas otrajā divīzijā. Kopš kluba pirmās sezonas lielākais sasniegums līdz šim bija ceturtdaļfināls LBL2, tāpēc šī sezona bijusi kā liela vēstures pārrakstītāja.

Kāds ir tavs un komandas tuvākais mērķis?

Tas jaunajā sezonā varētu būt Latvijas Basketbola līgas otrās divīzijas zelts un tad kā nākamais solis — spēlēšana Latvijas Basketbola virslīgā.

Ko tev un tavai komandai nozīmē atbalstītāji tribīnēs?

Mūsu komandas atbalstītāji šogad pārliecinoši pierādīja, ka ir vieni no labākajiem līdzjutējiem visā Latvijā. Katru spēli pilnās Valmieras 5. vidusskolas sporta zāles tribīnes dzina uz priekšu komandu grūtos brīžos un palīdzēja noturēties labajos. Bez atbalstītājiem mums nebūtu izdevies tas, kas izdevās!

Ko tev nozīmē sportisks dzīvesveids un ko tev ir devis sports?

Bez sporta nevaru iedomāties savu dzīvi. Katru dienu, kad sezona beigusies, piekopju aktīvu dzīvesveidu. Basketbols man devis ļoti daudz, sākot ar jauniem draugiem un paziņām citās Latvijas pilsētās, noteikti attīstījis arī tādas rakstura īpašības kā izturību un pārliecību par saviem spēkiem, arī ticību, ka dzīvē viss ir iespējams.

Ko tev nozīmē komandas gars?

Bez komandas gara un vienotības nav iespējams izcīnīt lielās uzvaras. Nav svarīgi, cik labi ir spēlētāji katrs individuāli, ja nav komandas gara un mērķa par kopīgas lietas darīšanu — tad lielas uzvaras un panākumus var arī nesagaidīt. Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola saliedētība ir spilgts piemērs tam, ka ar stipru komandas garu var sasniegt un paveikt ļoti daudz.

Varbūt tev ir vēl kāda aizraušanās?

Kad nespēlēju basketbolu, tad patīk nodarboties ar kādu citu sporta veidu draugu kompānijā, vasarā tas parasti ir pludmales volejbols, futbols vai makšķerēšana.

Ko tu ieteiktu tiem jauniešiem, kuri vēl nav atraduši savu aizraušanos?

Uzskatu, ka galvenais ir neapstāties un nepadoties, tāpēc tiem, kuri vēl nav atraduši savu sirdslietu, novēlu turpināt meklēt un to atrast!

 

BŪS 2 PUNKTI! Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola saspēles vadītājs ar 4. numuru Toms Kohanovs izlauzies līdz pretinieku grozam Studentu līgas mačā pret RTU komandu. Foto no Toma personīgā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru