24. Jūlijs, 2019
Vārda dienu svin: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne

Mācās skolēni, mācās arī pedagogi

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Daudzkārt uzsveram, ka laimīgiem vecākiem ir laimīgi bērni, bet bieži vien skolēns mācību iestādē pavada vairāk laika nekā ar vecākiem, tāpēc «Liesma» noskaidroja, kā notiek skolotāju motivēšana un kompetenču attīstība Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, Trikātas pamatskolā un Rūjienas vidusskolā. Tāpat vērsāmies ar jautājumu, kā izdodas veiksmīgi atrast jaunos kolēģus un speciālistus, jo mācību iestādi neveido tikai viens pedagogs, bet to komanda.

Mācās skolēni, mācās arī pedagogi

Kolektīva motivēšana iet roku rokā ar pedagogu zināšanu attīstīšanu, kad gan formālos, gan neformālos pasākumos tiek pārrunātas aktuālās lietas mācību iestādē. «Mēs nemitīgi par to domājam. Mēs ļoti praktizējam to, ka organizējam nodarbības uz vietas skolā. Apzināti meklējam labus lektorus, lai mums būtu šie labie kursi uz vietas skolā visam kolektīvam. Pašvaldība tam nežēlo līdzekļus. Tas arī ir svarīgi un daudz efektīvāk – mācīties uz vietas skolā. Mācīties par to problēmu risināšanas iespējām, kas ir aktuālas visiem kopā, jo komandā ir spēks. Bieži vien, ja kāds aizbrauc uz mācībām viens vai divatā, labākajā gadījumā četri pieci, tad jau viņi var atvest to ziņu un mēģināt iedzīvināt tās jaunās tendences vai metodes. Vienam ir diezgan grūti nodrošināt šo pārnesi – izstāstīt, iedvesmot un pamācīt. Protams, viņš pats savā darbā to izmantos, tas arī ir vērtīgi. Bet mums kā vadībai  uzstādījums ir, ka mēs skatāmies, kā piesaistīt kādu labu lektoru un kas ir aktuālās tēmas ne tikai par pedagoģijas jautājumiem, bet arī par skolotāju kolektīva saliedēšanu,» skaidro Rūjienas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Nelda Jaunzeme.

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī, tas tiks pakāpeniski ieviests Latvijas skolās. Tāpēc skolu pedagogi jau šobrīd aktīvi pilnveido zināšanas šajā jomā. «Kolēģes dodas uz kursiem, bet skolotāji savstarpēji sadarbojas, gan mācību programmas veidojot, gan praktiskus darbus veicot ārā, kopīgi plānojot kādu konkrētu tēmu,» stāsta Trikātas pamatskolas direktore Inguna Kondratjeva.

Jau otro gadu J. Endzelīna Kauguru pamatskola darbojas projektā «Kompetenču pieeja mācību saturā». Projekts piedāvā dažādas caurviju prasmes. «Mūsu skola šajā mācību gadā īsteno sadarbības caurviju,» stāsta direktores vietniece izglītības jomā Aija Dubova. «Ļoti svarīgi mācību procesā ir sadarboties ar kolēģiem un vecākiem, jo sadarbība ir prasme sarunāties, saprasties, darīt kopā. Lai veiksmīgāk tiktu īstenota sadarbība, mācību priekšmetu skolotāji vienojas par tēmas izvēli savas jomas priekšmetos. Dzejas dienas aktivitātēs bērni vienu tematu aplūkoja trīs dažādos mācību priekšmetos: literatūrā, vizuālajā mākslā un mūzikā. Svarīga jebkuras aktivitātes rezultātā ir iegūtā atgriezeniskā saite. Kā piemēru varam minēt metodi – Paslavē, Pajautā, Piedāvā.» A. Dubova uzsvēra, ka bērniem tā patīk sadarboties, jo tas veicina pozitīvu mikroklimatu. Pilotskolu dalībniekiem ir iespēja iepazīties ar jaunajām programmām un tās aprobēt mācību stundās. Skola plāno veikt pieredzes apmaiņu citās projektā iesaistītās izglītības iestādēs.

Trikātas pamatskolas skolotāji apmeklē seminārus un mēģina iedzīvināt jaunās mācību metodes. «Šobrīd mēs taustāmies, jo arī valstiski vārds kompetences tiek lietots visādās pozīcijās. Katrā ziņā kolēģi to dara intuitīvi. Kad sagaidīs jauno standartu un jaunās programmas, tikai tad sapratīs, vai dara pareizā virzienā, kas vēl ir jāuzlabo, bet kolēģi ir ļoti atsaucīgi un savā izpratnē to dara. Vieglāk ir sākumskolas skolotājiem, grūtāk ir 5. – 9. klašu posmā, jo mācību priekšmetus māca atšķirīgi pedagogi, tad sadarbība ir nedaudz grūtāka,» izsakās Inguna Kondratjeva par jaunās pieejas ieviešanu Trikātas pamatskolā.

Tāpat skolotāju ikdienu papildina ar neformāliem pasākumiem, lai saliedētu kolektīvu un vairotu pozitīvas emocijas mācību iestādē. «Veidojam tādas jaunas formas. Pagājušogad uz valsts svētkiem mēs organizējām pasākumu, kurā, izmantojot elektronisko aptauju, lūdzām kolēģus, lai cits par citu padomā tādā aspektā: par ko viņš var pateikt paldies. Vai par labām lietām, vai arī par aizrādījumu. To noformējām tādos kā atzinības rakstos. Viņi saņēma tos, un mums bija tāds kopīgs brīdis, kurā varēja cits citam patiešām pateikt paldies,» tā Nelda Jaunzeme par kolektīva saliedēšanu Rūjienas vidusskolā.

«Šobrīd mums ir padomā pasākums «Rudens nāca sētiņā, graudi bira klētiņā» oktobrī, kad kolēģi atnāk ar pašu sagatavotajiem krājumiem ziemai. Tās ir tādas kolektīva veidošanas aktivitātes. Mums ir arī iespēja pedagogus pieteikt novada atzinības un pateicības rakstiem,» uzsver Inguna Kondratjeva, mēģinot izcelt veiksmīgos piemērus. Tāpat mācību iestādēs tiek atzīmētas kolēģu dzimšanas dienas un svinētas pedagogu darba gadu dienas, rīkotas kopīgas ekskursijas un piešķirtas prēmijas par skolēnu sasniegumiem Valmieras starpnovadu olimpiādē vai valstī. «Praktizējam arī gada sākumā vai beigās izbraukuma sanāksmes. Tās ir darba sanāksmes/semināri vai attīstības plāna veidošana turpmākajiem gadiem. Mēs to plānojam vairāk kā izbraukumu, jo ir zināms: lai vairāk saredzētu lietas, kas notiek pie pašiem, nepieciešams iziet ārā, lai redzētu savu māju pilnībā,» skaidro Nelda Jaunzeme.

Lai arī valstiskā līmenī tiek runāts, ka pedagogu trūkst, «Liesmas» aptaujātajās mācību iestādēs kolektīvu ir izdevies nokomplektēt, atrast jaunus un aizrautīgus speciālistus. «Skolas vadības galvenais uzdevums ir izglītības kvalitātes nodrošināšana un personālresursu atlase,» stāsta J. Endzelīna Kauguru pamatskolas  direktore Iveta Rambola. «Skolas vadības pienākums ir sameklēt speciālistus. Mēs vienkārši meklējam un atrodam. Dažreiz cilvēki paši atrod mūs un izsaka vēlmi strādāt. Es domāju, ka līdz šim jautājums tā veiksmīgi atrisinājies. Protams, katram jaunam speciālistam ir jāaug un jāpilnveidojas, tāpēc blakus ir pedagogi ar pieredzi, kas sniedz atbalstu,» uzsver direktore. «Mums ir ļoti palaimējies ar personālu, jo gadiem ilgi ir stabils kolektīvs. Pagājušajā mācību gadā bija skolas akreditācija, un eksperti uzteica pedagogu veikumu. Visi kā viens apgalvoja, ka bijušas ļoti labas mācību stundas, ka skolotāji būtībā ir fanātiķi,» skolas direktori papildina Aija Dubova.

«Vienīgā sāpe ir tā, ka plašsaziņas līdzekļos ļoti bieži izskan viedoklis, ka lauku skolās nav kvalitātes. Mēs varam apgalvot pretējo, jo ik gadu mūsu skolas skolēni gūst godalgotas vietas starpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos, ir stabili rezultāti valsts pārbaudes darbos. Skolēni piedalās dažādās ārpusstundu aktivitātēs, kas veido personības,» norāda Iveta Rambola. «Mūsu veiksmes stāsts ir tas, ka skola ir vieta, kurā bieži viesojas absolventi, lai tiktos ar skolotājiem. Mēs turamies pie stiprajiem vārdiem, kuri ierakstīti skolas karogā: «Augt, degt un ilgi mirdzēt»,» piebilst Aija Dubova.

Trikātas pamatskolas kolektīvs arī ir pilnībā nokomplektēts, tomēr direktore izceļ arī grūtības, kas skar mācību iestādi, kura atrodas tālu no lielākām pilsētām, personāla piesaistē: «Lauku skolām ir tā  problēma, ka finansējums – samaksa par skolotāja slodzi – ir  valstī noteiktā minimālā. Mums ir grūti konkurēt ar pilsētas skolām, jo tajās samaksa par slodzi pedagogam ir lielāka, tāpēc ik pa laikam notiek pedagogu maiņa. Ja pedagogam piedāvā strādāt pilsētā un ja vēl viņš dzīvo pilsētā, protams, viņš izvēlēsies palikt tur. Bet ir pedagogi, kas gatavi braukt pie mums un ir priecīgi par to, kas notiek šajā skolā. Nav mums īpašas stratēģijas, ka mēs meklētu jaunos. Mēs izsludinām vakanci un izvērtējam kandidātus. Nav tādas situācijas, kad nevaram atrast kolēģus.» Papildinot direktores vietniece Inga Boškina min: «Mēs sapratām: lai cilvēku piesaistītu laukiem, būtu labi, ja pašvaldība jauno speciālistu varētu nodrošināt ar dzīvokli, lai nav jābraukā vai jāmeklē, kur šeit uz vietas dzīvot.»

Laimīgu sakritību rezultātā šogad Rūjienas vidusskolā uzsāka darbu trīs jaunas skolotājas. «Patiesībā sludinājumu ielikām tikai par psihologu, kas pieteicās konkursa kārtībā. Savukārt pārējās divas ir mūsu skolas absolventes. Ar vienu no tām saistās ļoti interesants stāsts. Mums divus iepriekšējos gadus bija Iespējamās misijas skolotāja no Kurzemes puses, taču viņa izlēma neturpināt. Mēs rakstījām jaunu pieteikumu Iespējamajai misijai, savukārt organizācijai sākās naudas grūtības. Viņi bija veikuši atlases kārtas un gandrīz jau varētu piedāvāt, bet viņiem izbeidzās finansējums. Nauda programmai aptrūkās. Sagadījās tā, ka pie mums nonāca mūsu skolas absolvente, kas ir pabeigusi Vidzemes Augstskolu programmā «Pārvaldība un inovācijas». Viņa nav pedagoģe,  taču bija pieteikusies Iespējamajā misijā un atzīta par derīgu sociālo zinību skolotāja vakancei. Kad viņa bija izgājusi visas atlases kārtas un ieguvusi šo statusu, viņa ieraudzīja, ka Rūjienas vidusskola arī ir pieprasījusi sociālo zinību skolotāju. Tas sakrita arī ar viņas mērķiem, jo viņa ir beigusi Rūjienas vidusskolu, mācījusies Vidzemes Augstskolā. Pie tam pēc Vidzemes Augstskolas izlaiduma viņa apprecējās ar vietējo puisi, un viņi bija nolēmuši savu nākotni turpmāk saistīt ar Rūjienu. Patiesībā tas manā uztverē ir tāds skaists stāsts un skolai laimīga sakritība,» par jauko sagadīšanos stāsta Nelda Jaunzeme.

PRIECĪGĀ ATKALATGRIEŠANĀS SKOLĀ. Bērni un jaunieši var juties labi un ar smaidu sejā atgriezties mācību iestādē, ja klasē valda motivējoša un iedvesmojoša vide, ko nodrošina profesionāli speciālisti. Jāņa Līgata foto

«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 

Partneri