Mācās paši un māca sabiedrību
Viena no Kolkas pamatskolas audzēkņu iniciatīvām, kas guvusi lielu atsaucību vietējā sabiedrībā, ir šovasar īstenotā ideja, kad skolēni šuva auduma maisiņus un piedāvāja tos bez maksas ikvienam pircējam vietējā veikalā. Tā nebija vienreizēja akcija, maisiņu šūšana joprojām turpinās, jo, kopš Kolkas skolēni un pedagogi iesaistījušies ekoskolu kustībā, viņi papildus ikdienas mācību darbam uzzinājuši arī daudz jauna par apkārtējās vides saudzēšanu, piedalījušies dažādās aktivitātēs, šiem jautājumiem pievērošot arī vietējās sabiedrības uzmanību.
Būt atbildīgiem bērnu priekšā
Kolkas pamatskola savā vēstures vēstījumā ierakstījusi, ka ar vides izglītību nodarbojas kopš 2000. gada. Ekoskolu programmai tā pievienojās vēlāk – 2004./2005. mācību gadā. Šis ir 13. mācību gads, kad pie mācību iestādes plīvo Zaļais karogs, apliecinot, ka šeit skolēni apgūst ne tikai valsts izglītības programmās noteikto, bet arī aktīvi iesaistās vides jautājumu pētīšanā un cenšas ikdienā dzīvot, saudzējot apkārtējo vidi. Svarīgi pieminēt, ka ekoskolu Zaļo karogu nepiešķir uz mūžu, bet tas katru gadu ir jānopelna no jauna, parādot, ka skolēni aktīvi iesaistās vides izglītībā un ir apguvuši konkrētā gada tēmu.
Kolkas pamatskolā par ekoskolas aktivitātēm ir atbildīga vides izglītības koordinatore Aija Valciņa, kura šajā jomā strādā vairākus gadus. Viņa apliecina, ka ļoti svarīgi ir iemācīt bērniem, ka mūsu paaudze ar savu rīcību ir atbildīga nākamās priekšā. Tāpēc viņa jauniešus par vides saudzēšanas jautājumiem, kas ietver plašu tēmu loku, mudina ikdienā domāt vairāk. Jaunieši esot vēstneši, kas šo domu nodod tālāk savās ģimenēs un sabiedrībā kopumā, aicinādami par šiem jautājumiem diskutēt un pievērst tiem uzmanību. Ne velti arī pasaules mērogā par vides saudzēšanu arvien aktīvāk diskutē valstu līderi un sabiedrības aktīvisti.
Apgūst daudz vērtīga
Kolkas pamatskolā pētītas tādas tēmas kā enerģija un tās taupīšana, kā saudzēt dabu, ūdens, atkritumi, transports, skolas vide un apkārtne, veselīgs dzīvesveids, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, mežs. Šajā mācību gadā uzmanība būs pievērsta pārtikai, pētot, kā produktus ražo, kas ir to sastāvā un cik veselīgi tie ir, kāda ir to loģistika līdz tirdzniecības vietām un citi jautājumi. Šāda tēma agrāk nav pētīta.
"Iespējams, papētīsim, kādus pārtikas produktus piegādā mūsu skolai. Piemēram, vai atvestie burkāni ir vietējie, vai tomēr audzēti kaut kur citur. Bez apskatāmās tēmas vienmēr klāt tiek paņemts arī kāds papildu uzdevums, un šis gads nebūs izņēmums," teic A. Valciņa. Tā gadā, kad skatīta ūdens tēma, daudz runājuši arī par kritisko domāšanu. Skolotāja neslēpj, ka ikviena tēma ir gana plaša un prasa ne tikai interesi no skolēniem, lai tajā iedziļinātos, bet arī pedagogiem tas ir papildu darbu, lai piedāvātais jauniešiem šķistu interesants. "Ja aktivitātēs neiesaistītos visa skola, rezultātu nebūtu," viņa saka, minot arī kādu piemēru. Ja agrāk, skolēniem atpūšoties vai rīkojot kādas aktivitātes brīvajā dabā, tie ēdiena reizēs izmantoja vienreiz lietojamos plastmasas traukus, tad tagad šāda prakse netiek piekopta. Tāpat skolēniem jau kļuvis pašsaprotami, ka tas, kas pie dabas aiznests, jāaiznes arī atpakaļ.
Tas sasaucas ar Pasaules Dabas fonda un Dabas aizsardzības pārvaldes pērn uzsākto kampaņu "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!". Ar to šīs institūcijas aicināja uzņēmējus, zemju īpašniekus, pašvaldības un ikvienu organizāciju, kas apsaimnieko dabas objektus un rīko pasākumus dabā, izvietot informatīvas zīmes atkritumu urnu vietā. Tā cilvēki mudināti aizdomāties par saviem ieradumiem un mainīt tos: pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tukšos iepakojumus sev līdzi un izmest tos lielajās atkritumu tvertnēs, kas novietotas, piemēram, stāvlaukumos.
Līdzīgi esot ar pārējām apskatāmām tēmām. Pedagogi daudz rādot un stāstot, kā praktiski rīkoties, ļaujot skolēniem līdzdarboties. Pagājušajā gadā skolēni tuvāk apskatījuši meža tēmu. Tā kā bieži vien mežos atstātajos atkritumos ir daudz dažādu plastmasas maisiņu, jaunieši tikuši mudināti domāt, kā samazināt to izmantošanu ikdienā, jo veikalos to pieejamība joprojām ir pietiekami plaša.
Jaunieši izgatavoja plakātus ar aicinājumu ugunskuros nemest plastmasu, jo tā piesārņo gaisu, ko ikdienā elpojam. Plakāti bija apskatāmi ikvienam iedzīvotājam. Šādu akciju nākamajā pavasarī plānots rīkot atkal, lai vides saglabāšanas jautājumiem turpinātu pievērst sabiedrības uzmanību.
Novērtē arī viesi
Pavasarī ekoskolas audzēkņi aicināja vietējo sabiedrību un tūristus, kas ierodas Kolkā, pievērst uzmanību tam, kādus iepirkuma maisiņus ikdienā izmanto. Daudziem ierasts iepirkumiem joprojām izvēlēties plastmasas maisiņu. Zināms, ka tas veikalā par konkrētu samaksu būs pieejams, un rūpes, ka no mājām vajadzētu paņemt līdzi auduma maisiņu vai otrreiz izmantojamu plastmasas maisiņu, ne visiem ir prātā. Visi skolēni bija iesaistīti audumu maisiņu šūšanā un noformēšanā. Tie tapa no nevajadzīgām drēbēm. Bērniem visvairāk patīk, ka viņu darbs tiek novērtēts, pauž A. Valciņa. "Iedami uz veikalu, viņi redz, ka cilvēki maisiņus ņem un atnes arī atpakaļ, kā minēts skolēnu aicinājumā, kas izlikts tirdzniecības vietā. Esam saņēmuši labas atsauksmes. Šobrīd maisiņu klāsts ir atkal papildināts. Cik spējam, tik sašujam. Esmu runājusi ar veikala pārdevējām, un viņas ir teikušas, ka skolēnu veikumu atzinīgi novērtē ne tikai vietējie, bet arī tūristi. Viņi priecājoties par šādu ideju, slavējot. Daži maisiņus iemūžinājuši fotogrāfijās, iespējams, kā labu piemēru aizvedot uz savu valsti. Ja veikalā var bez maksas paņemt vietējo, bērnu radīto, tas ir vērtīgi. Tas ir arī vēstījums sabiedrībai, ka jauniešiem rūp apkārtējās vides ilgtspēja."
Skolotāja apstiprina, ka papildus ierastajam mācību procesam šīs aktivitātes ļauj jauniešiem paskatīties ikdienā uz daudz praktiskākām lietām.
Kolkas pamatskolas skolēnu šūtie audumu maisiņi kopš šā gada pavasara bez maksas pieejami veikalā "top!" Kolkā kā alternatīva nopērkamajiem plastmasas maisiņiem. Tā nav vienreizēja akcija, jo auduma maisiņu skaitu skolēni regulāri papildina.
UZZIŅAI
- Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Programma neaprobežojas tikai ar vides pārvaldību skolā, bet veicina izpratni par vidi, saistot to ar daudziem mācību priekšmetiem, procesā iekļaujot ne tikai skolas dzīvē iesaistītos, bet arī apkārtējo sabiedrību.
- Katru gadu ekoskolu programmā iesaistītajai skolai ir jāizvēlas kāds no tematiem, ar kuru visa gada garumā tā strādā pastiprināti. Šobrīd Latvijā ekoskolas var izvēlēties šādas tēmas: atkritumi, enerģija, ūdens, transports, vide un veselīgs dzīvesveids, skolas vide un apkārtne, klimata izmaiņas, meži, pārtika un bioloģiskā daudzveidība.
- Pašlaik ekoskolu programmā ir iesaistījušās vairāk nekā 51 000 skolu visā pasaulē. Latvijā tās ir gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz pat augstskolām.
- Ekoskolu programmas simbols ir Zaļais karogs, ko piešķir skolām, kas parādījušas vislabāko sniegumu, ieviešot programmas prasības. Tā ir atzīta un prestiža vides kvalitātes zīme, ar ko lepojas skolas visā pasaulē.
- Starptautiskais Zaļais karogs 2019./2020. mācību gadā Latvijā piešķirts 129 izglītības iestādēm.
Avots: www.videsfonds.lv
PIELIKUMS "NOVADI ZAĻO" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.