Lielākais atalgojums — autosportista gūtie panākumi

SEZONAS NOSLĒGUMA PASĀKUMĀ Arnis Odiņš (pirmais no kreisās) saviem sponsoriem, atbalstītājiem un mehāniķiem pasniedza piemiņas balvas. Tās saņēma gan abi mehāniķi — Uldis Odiņš (no labās) un Mārtiņš Segliņš —, gan Ģirts Bošs, kurš gādā par ēdināšanas nodrošināšanu sacensību norises vietā. Ilzes Krieviņas foto

Viens no būtiskākajiem darbiem noteikti ir tehnikas sagatavošana un remontēšana. Arņa Odiņa tehniskais atbalsts jau kopš pirmajiem startiem čempionātā ir brālis Uldis un draugs Mārtiņš Segliņš. «Autokrosā nav tā kā vieglatlētikā, kur viss atkarīgs no sportista snieguma. Autokrosā ir divi komponenti — sportists un tehnika,» uzsver mehāniķis Mārtiņš.  Abi mehāniķi ar tehniku ir uz tu jau kopš bērnības. «Interese par tehniku radās jau ļoti agrā bērnībā, kad mūsu tētis Gundars brauca autokrosā ar bagiju. Atceros, ka mans pirmais motorizētais braucamrīks bija mopēds. Uzsēžoties uz tā, nevarēju nemaz ar kājām aizsniegt zemi. Tad, kad biju mopēdu izjaucis un pēc tam arī saskrūvējis, tas brīnumainā kārtā darbojās. Nākamais braucamais bija aptuveni 7. klasē. Tas bija bagijs, kuru savulaik tētis bija pārdevis. Atpakaļ pie mums tas nonāca jau bez motora,» stāsta Arņa brālis Uldis.  Arī Mārtiņam interese par tehnikas remontēšanu radusies tādēļ, ka tētis Guntis braucis autokrosā ar bagiju. «Kopā ar tēti skrūvējām un remontējām braucamos. No mammas puses bija noteikums, ja eju uz garāžu, jāpārvelk skolas drēbes un jāpasaka viņai, kur palieku. Ar to pārģērbšanos bija, kā bija, un, ja mammas nebija mājās, tad arī īpaši necentos sameklēt un izstāstīt, kur būšu,» ar smaidu atceras Mārtiņš. Mārtiņš ir ne tikai liels atbalsts Arnim Odiņam, bet arī Arņa komandas biedram Andrim Krieviņam. Viņš savas zināšanas par žiguļiem pierāda ikreiz, kad notiek gatavošanās sacensībām, kā arī sacensību norises vietā, kad saspringtā situācijā ir jāspēj reaģēt un rast risinājumu jebkurai problēmai.«Kad Arnis ir trasē, tad, protams, man ir cits sirdsdarbības ritms. Sacensību laiks tiek pavadīts spriedzē. Kādreiz ir tā, ka jau no malas saprotu, kas būs jāremontē, bet parasti jau tikai tad, kad atbrauc uz boksiem, var saprast, kas īsti par problēmu. Ja redzu, ka Arnis nebrauc visiem pa priekšu, zinu, ka automašīnai nav kaut kas kārtībā, un tad ir tā — kamēr Arnis vēl brauc atlikušos apļus, jādomā, kas automašīnai varētu būt par problēmu. Šādos brīžos noderētu rācija. Problēmu var novērst tikai tad, ja uz vietas ir pieejama konkrētā rezerves daļa vai nepieciešamais aprīkojums,» skaidro Mārtiņš.