18. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Doloresa, Aleksandrs

Līdzcilvēki novērtē darbīgumu

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Mazsalacas novadā ir tradīcija ik gadu uzteikt radošus, rosīgus un idejām bagātus novada ļaudis. Arī 2017. gadā atrasti darbīgākie uzņēmējdarbībā, izglītības, kultūras, sporta nozarē.

Līdzcilvēki novērtē darbīgumu

Mēdzam teikt, ka Latvija esam mēs paši, ka labākās iespējas un interesantākos risinājumus atrod cilvēki paši. Tieši tāpat domā Mazsalacas novada cilvēki, kuri aktīvi darbojas, lai pašu ikdiena būtu interesantāka, piepildīta, daudz laba paveic, algotu darbu darot, bet pēcpusdienām un brīvdienām pievienoto vērtību rod kādā no vaļaspriekiem.

Darbīgu novadnieku ir desmitiem un simtiem, kuri savu dzīves vidi padara interesantāku, spriežot, ka tas ir viņu lokālpatriotisms — dzīvot, strādāt un mīlēt Mazsalacu, Skaņkalni, Ramatu, Sēļus. Līdzcilvēki to pamana un savējos iesaka aptaujai par «Gada cilvēku novadā». Iesaka daudzus, ikgadējam titulam nominē dažus. Kāds augsto novērtējumu saņem, citam tiek atzinības vārdi un lielais paldies. Novadā uzsver, ka svarīgs ir katrs darītājs.

«Liesma» pasaules olimpiskajā gadā izvēlējās plašāk pastāstīt par puisi, kurš nekad nav domājis atstāt dzimto pusi, novadā strādā, bet, būdams aktīvs un sportisks, lēmis atjaunot Mazsalacas un Ramatas vīriešu volejbola komandu.

Par ieguldījumu sporta nozares attīstībā un par novada volejbola komandas atjaunošanu apbalvojumu «Gada cilvēks sportā» saņēma Raivis Juražs. Aci pret aci šajās nedēļās «Liesmai» Raivi satikt neizdevās, jo puisis ir apņēmības pilns turpināt izglītību. Viņš strādā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Mazsalacas brigādē.

«Trīs mēnešus būšu mācībās Valsts Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžā. Ļoti patīk ugunsdzēsēja glābēja darbs, jo tas prasa atbildību, ir dinamisks, un neviena diena nelīdzinās citai,» telefonsarunā sacīja Raivis, kurš audzis, skolā gājis Mazsalacā un nekad nav gribējis savai dzimtajai pusei pagriezt muguru.

«Es teikšu, ka tas ir patriotisms. Man patīk Mazsalaca, un nekad neesmu domājis doties no mazpilsētas prom. Esmu pastrādājis dažādus darbus, visādi ir gājis, bet domāju, ka nav nekādu problēmu laukos dzīvot un strādāt,» tā Raivis, sakot, ka vismaz viņa dzimtajā novadā ir arī visas iespējas dzīvot aktīvi, sportot.

«Ir sporta spēļu laukumi, trenažieru zāle, kāda nu tā laukos iespējama, bet, kad paskatos, tad reti laukumi ir tukši, jaunieši trenējas. Man arī sports vienmēr bijusi sirdslieta, tas kopš bērnības, skolas gadiem,» sacīja Raivis, neslēpjot, ka īpaši paticis spēlēt volejbolu, tāpēc pērn ķēries pie Mazsalacas – Ramatas vīriešu volejbola komandas atjaunošanas. Tas izdevies, jo nav trūcis līdzīgi domājošu trīsdesmitgadnieku, kas tagad satiekas gan iknedēļas treniņos, gan vietēja mēroga čempionātos.

«Komandā ir puiši, kas joprojām dzīvo Mazsalacā, un arī tie, kuri attālāk, pilsētās, taču vēlas spēlēt volejbolu. Viņi tad trenējas, piemēram, Siguldā, uz mūsu komandas treniņiem atbrauc retāk, bet tiekamies sacensībās, un ziemas sezonā tas nav reti. Būtībā pašlaik trīs četras reizes nedēļā esam laukumā,» tā Raivis, sakot paldies novada pašvaldībai, kura finansiāli palīdzējusi atjaunot volejbola komandu, tāpat sponsoriem, kas atbalstījuši, lai komandas puišiem būtu vienādi sacensību tērpi.

«Novada gada apbalvojums gan bija pārsteigums, bet ļoti patīkams. Esmu tiešām priecīgs, ka šādi labie darbiņi tiek novērtēti,» tā Raivis Juražs.

Ne mazāk peripetiju pērnajā gadā bijis izglītības nozarē. Sistēma tiek kārtota un pārkārtota, un novadu vidusskolas meklē savu vietu un lomu pastāvošajā un iecerētajā izglītības sistēmā.

«Liesma» pērn vairākkārt viesojās Mazsalacas vidusskolā, lai runātu gan par audzēkņu sasniegumiem un pedagogu veiksmēm, gan arī par valsts izglītības politiku un plānotajām reformām, un vaicāja, kāds ir skolas vadības un pašvaldības redzējums, plānojot Mazsalacas vidusskolas nākotni.

Skolas direktore Zaiga Ivana dalījās pārdomās: «Ja pārskatām prognozēto skolu optimizācijas tīklu, tad dominē Rīga, Pierīga un vidusskolas lielajās pilsētās. Tas ir ļoti skumji, jo, ja novadā nav vidusskolas, tad pamazām novads arī izmirst. Bez tam vidusskolas līmenis kopējo vidējo līmeni ceļ. Es nerunāju tikai par izglītības kvalitāti, bet augstāka ir latiņa arī pamatskolas bērnu attieksmē pret mācībām, sabiedrisko dzīvi. Ja pie mums paliktu tikai pamatskola, tad tā sajūta nav laba.» Arī pašvaldības vadītājs Harijs Rokpelnis vairākkārt uzsvēris, ka  «novadā vidusskola ir kaut kas vairāk par iestādi, un novada iedzīvotāji to apzinās. Tāpēc vidusskola Mazsalacā būs».

Neziņa par skolas nākamajiem mācību gadiem gan tāpat paliek, bet novembrī valsts svētku laikā mazsalacieši piedzīvoja patīkamus brīžus. Draudzīgā aicinājuma fonds apbalvoja Mazsalacas vidusskolu par izcilu mācību darba organizēšanu, skola saņēma 1. vietu pilsētas vidusskolu grupā un arī 1. vietas balvu šajā pašā grupā nominācijā «Latviešu valoda».

«Par valodu runājot — jau iepriekš skola uzrādīja ļoti labus rezultātus latviešu valodā, un šogad pirmā vieta. Mazsalacas vidusskolas audzēkņi jau daudzus gadus ir pierādījuši, ka pēc skolas beigšanas varējuši iestāties pašu gribētajās augstskolās, attiecīgajās mācību programmās, studē budžeta grupās. Tas nozīmē, ka izglītības līmenis mūsu skolā ilgstoši ir bijis labs,» vērtēja skolotāja Merika Lūse, kura gada nogalē saņēma arī balvu «Gada cilvēks izglītībā». Un skolotājas darbs tika novērtēts ne tikai par bērnu izcilu izglītošanu, bet arī par jauniešu iesaistīšanu ārpusstundu aktivitātēs un par līdzdalību sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

«Ar pašlaik audzināmo klasi esam tiešām piedzīvojuši oi, oi, cik daudz,» tā Merika, sakot, ka pati rakstījusi projektus, bērniem lūgusi to darīt, lai būtu iespēja ikdienu padarīt interesantāku, lai varētu doties arī ekskursijās un izzināt.

Vērtējot novada darbīgos ļaudis, Mazsalacā tiek cildinātas ģimenes, uzverot, ka ģimene ir liela vērtība un pamatu pamats katra cilvēka dzīvē. Par pērnā gada darbīgāko un radošāko ģimeni tika nosaukti Stepanovi. Dace un Aleksandrs ir piecu bērnu vecāki un divu mazbērniņu vecvecāki.

«Bērni strādā, studē, mācās tepat vidusskolā. Katrs cenšas kaut ko labu izdarīt. Esam pārsteigti, ka tāda atzinība tika mūsu ģimenei,» tā Dace Stepanova. Jāpiebilst, ka gada ģimenes gods tika nopelnīts par radošumu, par iesaistīšanos novada kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Jāpiebilst, ka «Liesma» Daci un jaunākos bērnus Aleksu un Mārci tik tiešām satika gana saviesīgā pasākumā — pirmssvētku tirdziņā. Tad neko vēl nenojaušot par balvām un tituliem, runājām par to, kā kuplā ģimene vaļasprieku pārvērtusi sīkā piepelnīšanās avotā, proti, Dace kopā ar dēliem prasmīgi lēja vaska sveces un nesa tās tirgot vietējiem, bet pirmssvētku laikā latviešus un igauņus iepriecināja Valmiermuižas gadatirgū.

«Man svarīgākais, ka mēs šo darbiņu paveicam kopā, ka dēliem arī patīk līdzi darboties,» sacīja Dace, bet Alekss rādīja rociņas, stāstot, ka vēl šodien lējis vaska sveces, ka plaukstas smaržo pēc vērtīgajām bišu veltēm.

«Mārcis ir aktīvs pusaudzis. Viņš līdzdarbojas skolas mācību uzņēmumā, iesaistās pašdarbībā. Abi ar vīru tepat Mazsalacā strādājam, mums ir arī trīs vecākās meitas. Jaunākā no viņām dzīvo un strādā Anglijā un audzina mūsu mazāko mazbērniņu, vidējā meita strādā Valmierā un studē augstskolā, vecākā meita strādā Rīgā, bet mums visiem patīk būt Mazsalacā. Mantojām vecāsmammas māju, izkopjam dārzu, tur tiešām paiet katrs brīvais brīdis,» sacīja Dace, uzsverot, ka ģimene un kopā padarītais ir viņas lielākā bagātība.

VĒL APBALVOTI:

«Gada cilvēks» — Sindija Kļaviņa, par dāvanu — sienas gleznojumu — Mazsalacai, popularizējot un veidojot vizuāli pievilcīgas pilsētas ainavu,

«Gada cilvēks kultūrā» — Iveta Dukaļska, par ieguldījumu novada kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanā, par Sēļu muižas muzikantu un Sēļu pagasta folkloras kopas veiksmīgo darbību, popularizējot novada vārdu,

«Gada cilvēks uzņēmējdarbībā» — Modris Zvirbulis, par ilgstošu un nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā novadā,

«Gada cilvēks savā amatā» — Maija Āboltiņa, par ilggadēju, profesionālu un godprātīgu sava amata pienākumu veikšanu,

«Gada jaunietis» — Renāte Kārkliņa, par izcilām sekmēm mācībās, par sasniegumiem starpnovadu un valsts olimpiādēs un sportā, par aktīvu dalību skolas un novada kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

DOT BĒRNIEM VAIRĀK, nekā prasa mācību programma, tāda ir skolotājas Merikas Lūses pārliecība, tāpēc viņa ar savu audzināmo klasi ir kopā ļoti dažādos notikumos. Jāņa Līgata foto

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri