Lecam pa vecam
Kad divas nedēļas pirms Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa, solot dinamiskāku rīcību, uz partijas priekšsēža posteni pieteicās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tie, kuri seko politiskajiem notikumiem valstī, jau priekā berzēja rokas — nupat būs, ledus beidzot sakustējies... Taču vētra veidojumā, kas tiek salīdzināts ar galēji konservatīvu pīļu (pīles, lūdzu, neapvainojieties) dīķi, norima, tā arī nesākusies — dažas dienas vēlāk Dūklavs atcerējās, cik ļoti viņš aizņemts ministra krēslā, cik bieži jābrauc komandējumos aizstāvēt valsts intereses, līdz ar to sensāciju kārotāji tika atstāti ar garu degunu — ar balsu vairākumu uz kārtējo termiņu ievēlēja Augustu Brigmani, ko nesenais sāncensis nekavējās uzteikt kā visu laiku labāko partijas vadītāju.
Var jau būt, ka ministrs (arī visu laiku labākais Brigmaņa vērtējumā) tikai pēdējā brīdī atskārta, ka būs neiespējami apvienot ministra posteni ar partijas priekšsēža pienākumiem, bet varbūt kāds trešais atgādināja, ka diviem veciem komunistiem neklājas publiski konkurēt pirms LZS simtgades svinībām 12. maijā, lai pirms 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām lieki nešūpotu partijas politiskās pozīcijas — patlaban tautas labā čakli strādā no ZZS izvirzītie Valsts prezidents, Ministru prezidents un pieci ministri, par ZZS draudzīgajiem pašvaldību vadītājiem nemaz nerunājot.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv