Latvija kā propelleru zeme
Pašlaik vēja elektrostacijas uzstādīto jaudu ziņā Eiropā zaudē tikai gāzes elektrostacijām. Gan hidroenerģija, gan atomenerģija paliek vēja enerģijas ēnā, nemaz nerunājot par savā ziņā jau arhaiskajām ogļu elektrostacijām. Eiropā neapstrīdamās vējinieku līderpozīcijās pērnā gada beigās bija Vācija – šajā valstī vēja parku kopējā jauda jau pāri 56 tūkstošiem megavatu. Virs 23 tūkstošiem megavatu elektroenerģijas vēja stacijās gatava ražot Spānija, virs 10 tūkstošiem vēl divas valstis – Lielbritānija (gandrīz 19 tūkstoši megavatu) un Francija (gandrīz 14 tūkstoši megavatu).
Latvija šajās vēju spēlēs vismaz pagaidām vien tāds sīkmanis – Kurzemē pie Grobiņas bāzētā vēja parka (citur nav būtisku vēja enerģijas jaudu) uzstādītā jauda 2017. gada beigās bija ap 66 megavatiem. Kaimiņi Baltijā te Latvijai priekšā visai ievērojami: Lietuvā vēja parkos uzstādīti propelleri ar 493, bet Igaunijā – ar 310 megavatu jaudu. Šajā kontekstā ļoti cerīgs izskatās zviedru kompānijas Eolus Wind AB projekts, izmantojot savu meitas uzņēmumu SIA Eolus, izveidot Dobeles un Tukuma novados Latvijā līdz šim jaudīgāko vēja elektrostaciju parku. Kas būtiski – par saviem līdzekļiem, neprasot neko piemest klāt Latvijas valstij. Šādi saražotā elektroenerģija gan būtu apmēram desmitā daļa no mūsu valsts gada patēriņa apjoma ziņā, gan varētu ar vēja enerģijas konkurētspējīgo cenu ietekmēt elektrības kopējo cenu Latvijā. Plus vēl viens ģeopolitisks ieguvums – solis prom no Krievijas gāzes adatas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv