Latviešu sniegs neesot lipīgs
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs ARTIS EGLĪTIS kalpo Rubenes un Strenču draudzē, bet reizi mēnesī uz apmēram nedēļu dodas pie tautiešiem Īrijā. Lai noturētu dievkalpojumu vienā vai citā pilsētā, lai uzklausītu, lai aprunātos. Arti satikām Cēsīs notikušajā konferencē «Cēsis pasaulē», kur visvairāk tika prātots par to, kā runāt ar novadniekiem, kā uzturēt saikni, kā mudināt tautiešus atgriezties dzimtenē.
Jūs tiekaties ar latviešiem, kas gadiem dzīvo Īrijā. Ko jūs sakāt par atgriešanās iespēju?
Īrijā esmu jautājis: kas ir tas, ko jūtaties pazaudējuši? Kā jums šeit nav, pietrūkst? Un cilvēki man stāsta par ģimeni, draugiem, kas ir reāla lieta, bet tad viņi min arī Ziemassvētku un Jāņu vakara smaržu... Tās ir sajūtas, kas zaudētas, un cilvēki ilgojas. Tās jāatpazīst, jānosauc vārdos. Ja domāju par atgriešanās iemesliem, uzskatu, ka latvieši varētu atgriezties attiecību dēļ, apzinoties savu piederību, ko var saukt arī par patriotismu. Varētu atgriezties, vēloties riskēt, uzņemties atbildību par kādu Latvijas attīstības projektu, tajā ieguldīt un ieguldīties.
ARTIS EGLĪTIS.Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv