20. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Marianna, Ginters, Guntra

Laikrakstā

Ķirbju produkti — veselīga pievienotā vērtība

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Je­ru pa­gas­ta Le­jas­va­ga­ļos jau des­mi­to ga­du no­dar­bo­jas ar ķirb­ju au­dzē­ša­nu tir­gum. Tiek uz­tu­rē­ta un at­jau­no­ta arī uni­kā­la vai­rāk ne­kā 40 šķir­ņu ķirb­ju ko­lek­ci­ja un šo­gad — pras­mī­gās saim­nie­ko­ša­nas ju­bi­le­jas ga­dā — māj­ra­žo­ša­nā re­a­li­zā­ci­jai ir sa­ra­žo­tas ķirb­ju su­kā­des, bet Igau­ni­jā, Pol­li pil­sē­tas kon­ser­vu ce­hā, pēc saim­nie­cī­bas pa­sū­tī­ju­ma paš­laik top ķirb­ju bie­ze­nī­ši. Lies­ma vies­mī­lī­ga­jos Le­jas­va­ga­ļos cie­mo­jās, kad tur vā­ca ķirb­ju ra­žu.

Attēlā: BANĀNI. In­ta Liel­bār­de sa­mē­ro­jas ar šķir­nes va­re­na­jiem ek­sem­plā­riem.

Mēs vēlam likumdevējus, nevis labus cilvēkus un vairāksolītājus

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Par­la­men­ta vē­lē­ša­nām nā­kot aiz­vien tu­vāk, bū­tu vie­tā at­ce­rē­ties kā­du sva­rī­gu ni­an­si — at­bil­di uz jau­tā­ju­mu, ko tad mēs īs­ti vē­lē­sim, ja vē­lē­sim. Bet vē­lē­sim li­kum­de­vē­jus. Valsts aug­stā­ko li­kum­do­ša­nas va­ru. Tam­dēļ jau par­ti­jas arī rak­sta sa­vas priekš­vē­lē­ša­nu pro­gram­mas, lai ie­zī­mē­tu tās mai­ņas li­kum­do­ša­nā, kas, pēc vi­ņu do­mām, no­dro­ši­nās valsts at­tīs­tī­bu.

Labā "skolas atslēdziņa"

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Tā AINU JANSONI Jaun­burt­nie­ku pa­mat­sko­lā go­dā kā sko­lo­tā­ji, tā bēr­ni, steig­šus pie­bil­stot, ka sir­mā sko­lo­tā­ja, bi­ju­sī ilg­ga­dē­jā di­rek­to­re esot vi­ņu la­bais ga­riņš. Ne ti­kai tā­pēc, ka jau seš­des­mit ga­dus dzī­vo sko­lā un ik rī­tu uz au­to­bu­sa pie­nāk­ša­nas lai­ku at­slēdz sko­las dur­vis un ir ko­pā ar vi­siem gan sko­las prie­kos, gan bē­dī­gā­kos brī­žos, bet ša­jos vār­dos ie­ko­dē­ta dās­nā­kā ba­gā­tī­ba — bi­ju­šo un ta­ga­dē­jo au­dzēk­ņu cieņ­pil­nā at­tiek­sme par sko­lo­tā­jas mī­ļu­mu un ti­cī­bu kat­ram sko­lē­nam.

Attēlā: AINA JANSONE: — Kad sa­tie­ku bi­ju­šos au­dzēk­ņus vai ko la­bu iz­la­su par vi­ņiem avī­zē, jū­tos kā sep­tī­ta­jās de­be­sīs. Un te, sko­lā, jū­tos kā lie­lā ģi­me­nē. Mī­ļi un la­bi.

Ražo... skaistumu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

— Mums se­zo­na sā­kas mar­tā, kad zie­di­nā­ša­nai ga­ta­vo­jam at­rait­nī­tes, hi­a­cin­tes, au­dzē­jam stā­di­ņus, un bei­dzas ar Ad­ven­ta vai­na­dzi­ņiem, — stās­ta bēr­zai­nie­te AUSMA PURBĒRZIŅA. Vi­ņa ir pār­lie­ci­nā­ta — ja vien cil­vē­kam ir ze­me, ne­kā­da krī­ze ne­draud. Pro­tams, va­ja­dzī­ga arī lie­la uz­ņē­mī­ba.]

Attēlā: PIE SKOLAS. Aus­ma Pur­bēr­zi­ņa pie kla­šu vei­do­ta­jām zie­du kom­po­zī­ci­jām, ku­rās ir arī vi­ņas au­dzē­tie zie­di. Ar vi­ņas ga­ta­vo­ta­jiem mar­grie­ti­ņu un ru­dzu­pu­ķu vai­na­dzi­ņiem ma­zās de­jo­tā­jas va­sa­rā ro­tā­jās Sko­lē­nu dzies­mu un de­ju svēt­kos.

Dzied dāmu trio "Kas ar mani"

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Vi­ņas daudz­kārt ir dzir­dē­tas, jo dzied Ko­cē­nu no­va­da pa­sā­ku­mos, iz­stā­žu at­klā­ša­nās, lau­lī­bu ce­re­mo­ni­jās, svi­nī­gā pa­sā­ku­mā, kas vel­tīts sa­drau­dzī­bas part­ne­riem no Gī­ter­slo ap­riņ­ķa Vā­ci­jā, Zie­mas­svēt­kos Val­mie­ras kul­tū­ras cen­trā. Te gan trio pa­stā­vē­ša­nas čet­ros ga­dos vien div­reiz ie­ai­ci­nā­tas, bet pa­gā­ju­šo Zie­mas­svēt­ku sa­rī­ko­jums, ku­rā kon­cer­tē­ju­šas ko­pā ar mei­tām, ra­dī­jis īpa­ši emo­ci­o­nā­lu no­ska­ņo­ju­mu kā klau­sī­tā­jos, tā iz­pil­dī­tā­jās.

Attēlā: KAS AR MANI. Re­no­vē­tā Ko­cē­nu kul­tū­ras na­ma at­klā­ša­nas svēt­kos — no krei­sās Bai­ba Žei­ka­re un In­ta Ko­zu­ļi­na. Šo­reiz ar vi­ņām ne­bi­ja Ini­tas Jur­gen­ber­gas.

Mazāk var būt atlaižu un akciju

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Au­gus­tā mūs sa­gai­dī­ja pār­stei­gums — straujš grau­du ce­nu kā­pums pa­sau­les tir­gos. Lie­lā mē­rā sau­su­ma un uguns­grē­ku dēļ to iz­sau­ca Krie­vi­jas val­dī­bas lē­mums par grau­du eks­por­ta aiz­lieg­ša­nu. To­mēr si­tu­ā­ci­jas iz­rai­sī­ša­nā ne­var ne­no­liegt arī kā­das spe­ku­la­tī­vas ak­ti­vi­tā­tes. Kvie­ši ir tā­da vis­pa­sau­les pre­ce, ko da­žā­dās bir­žās bie­ži vien tir­go ti­kai uz pa­pī­ra, un tā­pēc ce­nu svār­stī­bas var būt diez­gan ie­vē­ro­ja­mas.

"Tautas universitātes" diena Ramatā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kopš 1990. ga­da, kad Nu­ķu pus­mui­žas no­rā Ra­ma­tā at­klā­ja An­dra Vār­pas lauk­ak­me­nī vei­do­to pie­mi­ņas zī­mi lat­vie­šu pir­ma­jai dra­ma­tur­ģei Ma­ri­jai Pēk­šē­nai, vi­ņas dzim­ša­nas die­nā ik ru­de­ni te no­tiek Dze­jas die­nas. Tās ir lo­lo­ju­si un dzej­nie­kus, rakst­nie­kus, tā­lum­nie­kus un vie­tē­jos ta­lan­tus pul­ci­nā­ju­si Lat­vi­jas Kul­tū­ras fon­da Maz­sa­la­cas ko­pas va­dī­tā­ja Nel­li­ja Nur­mi­ka.

Attēlā: PAAUDŽU STAFETE. Pie Ma­ri­jas Pēk­šē­nas pie­mi­ņas ak­mens šie cil­vē­ki la­sī­ja dze­ju.

Vēlreiz par "uzmešanu" un ne tikai

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kaut avī­ze dzī­vo ti­kai vie­nu die­nu, ne­pa­tiess ap­gal­vo­jums tik un tā ir sā­pīgs. Tā­pēc šo­reiz mē­ģi­nu par la­bu vērst skā­di, ko, ie­spē­jams, kā­dam no­da­rī­ju Lies­mas rub­ri­kā Ma­nu­prāt ar sa­vu 25. au­gus­ta pub­li­kā­ci­ju «Paš­val­dī­ba uz­me­ta ve­se­lu kvar­tā­lu». Pie rei­zes at­vai­no­jos, ja es­mu uz­dzi­nis kreņ­ķi.

Globalizētā atbildība

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Jau pēc da­žām ne­dē­ļām būs klāt tas brī­dis, kad da­žā­du vie­dok­ļu, re­klā­mu un PR ak­ci­ju ie­spai­do­tais vai si­tu­ā­ci­jā ie­dzi­ļi­nā­jies do­mā­jo­šais vē­lē­tājs me­tīs ur­nā sa­vu lē­mu­mu. Sa­jū­tot pil­so­nis­ku pie­nā­ku­mu vai «pri­ko­la pēc» me­tīs arī tā­di, kas nav ne do­mā­ju­ši, ne re­klā­mas ska­tī­ju­šies un var­būt la­bā­ka­jā ga­dī­ju­mā dzir­dē­ju­ši kā­du drau­gu sa­ru­nu par po­li­ti­ku. Kā­da ir at­bil­dī­ba par sa­vu bal­so­ju­mu mūs­die­nu at­vēr­ta­jā pa­sau­lē? Ne­kā­da, jo ne­viens jau šeit ne­vie­nu ne­spiež dzī­vot — no­bal­so, par ko gri­bi, ie­kāp kā­dā «flik­ma­šī­nā» un li­do, kur sau­le spo­žā­ka un put­ras šķī­vis pil­nāks, lai ar to val­sti un pa­li­cē­jiem no­tiek kas no­tik­dams. Šā­dā si­tu­ā­ci­jā muļ­ķī­šu lo­mā no­nāk tie, kas uz­ska­ta Lat­vi­ju par sa­vām vie­nī­ga­jām mā­jām un kas ne­kad ne­beigs ce­rēt un ti­cēt, un ga­lu ga­lā arī kaut ko da­rīt, lai šeit kaut kas mai­nī­tos uz la­bu.

Vienoti savā dažādībā

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

No 10. sep­tem­bra līdz 13. sep­tem­brim Lat­vi­ju šķēr­so­ja Pa­sau­les sa­drau­dzī­bas skrē­jie­na (The World Har­mony Run) daudz­na­ci­o­nā­lā ko­man­da, kas kopš 25. feb­ru­ā­ra, kad skrē­jiens svi­nī­gi star­tē­ja Dub­li­nā, ar sa­drau­dzī­bas lā­pu ap­ce­ļo 49 Ei­ro­pas val­stis. Šis gran­di­o­zais pro­jekts sā­cies 1987. ga­dā. Tas ir vēs­tu­rē ga­rā­kais un pla­šā­kais sta­fe­šu skrē­jiens. To ie­dves­mo­jis spor­tists, fi­lo­zofs un mū­zi­ķis, UNESCO mie­ra me­da­ļas un Ma­hat­mas Gan­di­ja mie­ra bal­vas lau­re­āts Šri Čin­mojs. Sep­ti­ņu mē­ne­šu lai­kā, pār­va­rē­ju­si vai­rāk ne­kā 24000 ki­lo­met­ru, Ei­ro­pas ko­man­da 27. sep­tem­brī fi­ni­šēs Mas­ka­vā. Šo­gad skrē­jiens pa­ra­lē­li no­rit arī ASV, Cen­trā­la­jā un Dien­vid­ame­ri­kā, kā arī Āf­ri­kā, Aus­trā­li­jā un Jaun­zē­lan­dē.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri