Mācību gada noslēgumā tika rīkots VJC Vinda čempionāts 64 lauciņu dambretē, kurā kopā piedalījās 55 skolēni no 1. līdz 6. klasei.

Tiem, kuru gadu skaits mērāms ar atjaunotās Latvijas mūžu, svešs būs maijs kā pistoļu svētku mēnesis. Nedaudz senilākai vīru paaudzei šis termins skaidrāks par skaidru — šodien nesaprastais, bet tolaik īpašais datums, kurā puikas pilnīgi droši katrā lielākā pilsētā, arī manās dzimtajās Cēsīs, puslīdz droši varēja cerēt papildināt savus ieroču krājumus ar vismaz dažām tukšām kalašņikova patronu čaulītēm no 9. maija pasākuma salūta, kas neiztrūkstoši sekoja garajām kara veterānu runām.

Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras centrā notika starptautisks novusa turnīrs starp Valmieras un Sanktpēterburgas komandām. Cīņa par ceļojošo kausu aizsākās pagājušajā gadā Sanktpēterburgā, un tad kausu izcīnīja mājinieki. Savukārt šogad valmierieši sasparojās un ar pārliecinošu rezultātu 187 pret 113 kausu noņēma.

Nedaudz parunāsim par īstiem jeb karstajiem šaujamieročiem — rūpnieciski un arī pašmāju zeltroču gatavotiem. Lai nu man piedod amerikāņi ar savu ļoti labo automātisko triecienšauteni M-16, taču par pēckara laika automātisko šaujamieroču ikonu visbiežāk tomēr min pasaulē visplašāk izplatīto (apritē varētu būt ap 100 miljoniem dažādu šī ieroča modifikāciju) krievu inženiera Mihaila  Kalašņikova radīto 7,62 mm triecienšauteni, ko ikdienā ierasts saukt par automātu AK - 47 jeb vienkārši kalašņikovu. Starp konkurentiem AK-47 izceļas ar samērā vienkāršu lietošanu, minimālu šaušanas defektu skaitu un spēju strādāt ļoti ekstremālos ekspluatācijas apstākļos. Jā, automātiskas šaušanas režīmā AK-47 nedaudz zaudē konkurentiem precizitātes ziņā, taču kurš gan īstā pļaujas laikā tādiem sīkumiem pievērš uzmanību!

Latviešu valodas un literatūras 40. valsts olimpiādē Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēni Elīza Spurdziņa, Renāte Taurīte un Artūrs Ķelpe ieguva godalgoto 3. vietu.

Jau nākamajā nedēļā Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs izvēlēties, kuriem astoņiem no 170 pieteiktajiem uzticēt nākamos piecus gadus pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, par kura darbību, pieļauju, lielai sabiedrības daļai, ko partiju bosiem izdevīgi turēt informācijas badā, piebarojot ar ziņām par deputātu nesamērīgi lielajām algām un pensijām, ir visai miglains priekšstats. Ja tā nebūtu, diez vai savās programmās partijas atļautos vienkārši pārrakstīt šobrīd jau zināmos aktuālos jautājumus, kas būs nākamā Eiropas Parlamenta dienaskārtībā.

Tradicionāli ik pavasari, tuvojoties skolas gada noslēgumam, Valmieras  pašvaldība uz svinīgu sarīkojumu ielūdz pilsētas skolu audzēkņus, kuri spilgti sevi apliecinājuši pilsētas un starpnovadu, Vidzemes un valsts olimpiādēs, konkursos, zinātniski pētniecisko darbu konferencē. Šī gada tikšanās notika otrdien Valmieras sākumskolā, kur kopā ar saviem spējīgākajiem audzēkņiem bija arī viņu pedagogi, kas gada laikā iedvesmojuši un atbalstījuši skolēnus izdarīt daudz vairāk, nekā paredzēts mācību programmās.

Otrdien Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII) notika interesants pasākums — reģionālais informatīvais seminārs par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvātās Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros organizētās bezmaksas mentoringa programmas sniegtajām iespējām, topošajiem un jaunajiem uzņēmējiem saņemot padomu un atbalstu no pieredzējuša uzņēmēja jeb mentora. Jāteic gan, ka vidzemnieki nebija īpaši atsaucīgi sīkāk izzināt šī nenoliedzami lietderīgā pasākuma nianses. Žēl, jo gan programmas vadītāja — Dr.oec. Ieva Kalve, gan mentoringa programmai cauri gājušais Valmieras uzņēmējs un SIA 80ART līdzīpašnieks Toms Bergs savās prezentācijās pastāstīja daudz interesanta, savukārt vēl virkne sekmīgai uzņēmējdarbībai vērtīgu lietu tika izdiskutētas neformālās pārrunās pie kafijas tases.

«Šogad deputāti bijuši ļoti vēlīgi un pilsētas zaļumsaimniecībai atvēlējuši ap 100 tūkstošiem eiro. Pēdējos gados šī ir lielākā pilsētas sakārtošanai piešķirtā summa. Nu ir jāaktualizē un jāpabeidz iepriekš izstrādātie rekonstrukcijas projekti, jo tiem ir tendence novecot. Piemēram, veicot dažādus komunikāciju rakšanas darbus, mainās topogrāfija, līdz ar to projektā jāizdara korekcijas,» jautāts par šīgada zaļumsaimniecības plāniem, stāsta Rūjienas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs DAIRIS LĀCIS.

Veterinārās aptiekas un veikala mājīgajās telpās drēgnajā pavasara dienā kuras kamīns un atnācējus laipni sagaida abas saimnieces — AINA JĒKABSONE-JUDŽĒRIJA un viņas uzticamā draudzene kaķenīte Grietiņa.