18. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Doloresa, Aleksandrs

Lai runā uzņēmēji

Reģistrēties, lai varētu balsot
 
Lai runā uzņēmēji

Nesen "Liesmā" izlasīju kāda lasītāja vēlējumu Jaunajā gadā laikrakstu atpestīt no "šitā LB Silakalna" un dot vārdu uzņēmējiem par Latvijas ieguvumiem un zaudējumiem no eiro ieviešanas.

Lai runā uzņēmēji

Nu ko. Par pirmo punktu lasītājs diemžēl būs jāapbēdina – "banku sprukstiņš" turpinās skaidrot Latvijas Bankas aprēķinus un vērtējumus par dažādiem ar eiro ieviešanu saistītiem aspektiem. Saprotams, ka atsevišķiem cilvēkiem informācijas šķiet par daudz un liekas, ka sākusies "eiro propaganda", tomēr naudas maiņa ir būtisks jautājums un mums jāgūst pārliecība, ka par to skaidrojumu saņem ikviens Latvijas iedzīvotājs – laukos un pilsētās, pilīs un būdiņās, pozitīvi un negatīvi noskaņotie pret valdību, Eiropas Savienību, eiro.

Un tagad par uzņēmējiem un eiro. Jāsaka, ka viedoklis nebūt nav viendabīgs, taču lielākā daļa (tostarp lielās uzņēmēju organizācijas) atbalsta eiro ieviešanu. Lai runā paši uzņēmēji:

AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis: Ar eiro ieviešanu 2014. gadā nedrīkst kavēties, jo tas nepieciešams Latvijas uzņēmēju konkurētspējas celšanai. Latvijas izaugsmi lielā mērā nosaka vietējo uzņēmumu sadarbība ar lieliem starptautiskiem koncerniem, kā arī produktu attīstība. Tāpēc, pēc viņa domām, obligāts noteikums, lai kāds vispār gribētu sadarboties ar Latvijas uzņēmumiem, ir pārredzamība un stabilitāte. "Eiro mazinās šaubas un neskaidrības, kā arī risinās nepieņemtos lēmumus par investīciju piesaisti," uzsvēra uzņēmējs. Eiro ir starptautiska valūta, kas pastiprina uzticamību un nodrošina tās stabilitāti. (LETA)

Zemgales darba devēju padomes valdes loceklis Imants Kanaška: Reģionos uzņēmēji ļoti praktiski vērtē ieguvumus, pievienojoties eiro zonai, un tādi ir vairāki. Piemēram, vidējs šūšanas uzņēmums par konvertāciju gadā samaksā līdz 10 000 latu, plastmasas ražotāji līdz 15 000 latu gadā, bet vidēji lielai lauksaimniecībai konvertācijas procedūrās izmaksā līdz pat 60 000 latu gadā. "Iestājoties eirozonā, šī izmaksu pozīcija nebūs vairs nepieciešama, kā arī būs lielāka iespēja saņemt pievilcīgākas procentu likmes, kas arī ir ļoti praktisks ieguvums," atzina Kanaška. (LETA)

AS "Latvijas Balzams" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš: Pašreizējo situāciju biznesa vidē var salīdzināt ar sajūtu, kad pieder smalks auto, bet nevar izbaudīt braukšanas baudu, jo nav nokārtotas tiesības. Jautājums par to, vai Latvijai būt eirozonā, jau ticis atbildēts 2004.gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un lata kurss tika piesaistīts eiro valūtai, turklāt pārejai uz eiro ilgtermiņā ir vairāki pozitīvi aspekti. "Pirmkārt, veicot norēķinus vienotā valūtā, pārstāsim tērēt uz valūtu konvertācijas rēķina, atvēlot papildu līdzekļus uzņēmumu attīstībai. Otrkārt, vienas valūtas izmantošana būtiski atvieglo administratīvos procesus, tā ir vienkāršāka un lētāka. Treškārt, pievienojoties eiro zonai, Latvija rada papildu priekšnosacījumus stabilākiem valsts kredītreitingiem un zemākiem riskiem. Attiecīgi varētu pieaugt investoru interese par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā un palielināties biznesa partneru uzticība," norādīja "Latvijas Balzama" vadītājs. Vienlaikus viņš norādīja, ka mīnuss, ar ko jārēķinās pārejas periodā, būs psiholoģiskā adaptācija gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. (LETA)

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: Eiro ietekme uz nozari būs ļoti individuāla, jo to ietekmē un nosaka tas, cik daudz uzņēmums eksportē un importē. "Ja uzņēmums aktīvi darbojas ārvalstīs, iepērkot izejvielas vai arī eksportējot savu produkciju, tas kopumā noteikti gūs labumu no tā, ka vairs nebūs nepieciešams veikt valūtas konvertāciju. Pārējais jau būs atkarīgs no eiro zonas stabilitātes, eiro svārstībām un turpmākās attīstības. Ja piepildīsies sacītais, ka samazināsies arī aizņēmuma likmes privātajam sektoram, tas noteikti būs vēl viens taustāms ieguvums no eiro uzņēmējiem, kas domā par attīstību un investīcijām uzņēmumā," rezumēja LPUF vadītāja. (LETA)

Uzņēmējs Viesturs Koziols: Latvijas pievienošanās eiro zonai ir riskants solis, ar kuru nevajadzētu steigties. Eiro ieviešanas gadījumā ciestu maznodrošinātie iedzīvotāji. "Regulāri sekoju līdzi Eiropas laikrakstiem un televīzijas kanāliem. Tur tiek diskutēts par to, kas notiks ar eiro. Un man rodas jautājums: kas notiks tad, ja mēs iestāsimies eiro zonā, bet tā beigs pastāvēt pēc 2 gadiem? Gribētu arī uzzināt, kāpēc Dānija, Lielbritānija un Norvēģija nestājas eiro zonā. Vai tur ir mazāk gudri politiķi un ekonomisti? Sanāk, ka tomēr ir citas iespējas," atzīmēja Koziols. Vadošie politiķi ir gatavi Eiropas Savienības labuma dēļ ziedot savas tautas labklājību. "Latviešiem ir raksturīgi, ka vēlamies par 110% izpildīt citu norādījumus. Agrāk centāmies izpatikt Maskavai, bet tagad mums ir cita galvaspilsēta. Mums nav rakstura. Nespējam uzstāt uz savām interesēm, pieprasīt labākus nosacījumus valstij un iedzīvotājiem," sacīja uzņēmējs. (Mixnews)

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri