Lai iegūtu sabiedrība
Reti ir sastopama tāda pārvaldes forma, kuru veido tikai un vienīgi centrālā valdība. Latvijā ir raksturīga vairāku līmeņu pārvalde, kura sastāv no centrālās valdības, kā arī vietējām, viena vai vairāku līmeņu, pašvaldībām. Latvija 2009. gadā pārgāja no divu līmeņu pašvaldībām uz viena līmeņa pašvaldībām — 110 novadiem un 9 republikas pilsētām. Latvijā valdība ir pilnībā atbildīga parlamentam. Tomēr vienlaikus tiek ievērota tradīcija deleģēt pārvaldes jautājumus citām institūcijām. To pieļauj arī Satversme un normatīvie akti. Šīs institūcijas sauc par atvasinātām publiskām personām, kas plašāk pazīstamas kā pašvaldības. Veidojoties Latvijas valstiskumam, pašvaldības bija vieta, kurā mācījās jaunveidojamās valsts izpildvaras darbinieki. Un arī mūsdienās šī pašvaldību paradigma tiek pārmantota. Šobrīd pašvaldību pārvaldības forma, darbības raksturs un diskusiju būtība joprojām saglabā šo diskursu, it īpaši atjaunotās Latvijas Republikas laikā, uzsverot pašvaldību īpašu neatkarību un autonomiju. Šajā tvērumā pašvaldība ir sinonīms demokrātijai, valstiskai neatkarībai un brīvībai. Tā ir vieta, kurā tiek apgūtas visai valsts pārvaldei nepieciešamās administratīvās pārvaldes zināšanas. Pašvaldībās savas iemaņas apgūst arī daudzi politiķi, kuri turpina karjeru Saeimā.
Tomēr, neskatoties uz šādu tvērumu, ne vienmēr un ne visur pašvaldībām piemīt tik liela autonomija un patstāvība. Arī Latvijā ir bijuši tādi pārvaldes organizācijas posmi, kad vietējām pašvaldībām bija noteikta ierobežota autonomija, to praktiskā darbība tika vairāk balstīta uz centrālai valdībai pakārtotas institūcijas kompetenci. Arī pašlaik sabiedrībā norit diskusijas par pašvaldību attīstības racionālāko formu. Pārmaiņu pamatojums, kuras visbiežāk sauc par reformām, ir gan racionāls — mēģinām ietaupīt valsts līdzekļus, uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti, palielināt sabiedrības vadības efektivitāti, gan arī iracionāls — parādīt, ka kaut kas tiek darīts, proti, reformu pasludināšana, birokrātijas kritizēšana, jauno vadības paņēmienu slavēšana, labāku pakalpojumu solīšana, robežu pārstrukturēšana.
Sabiedrības pieprasījums pēc labas pārvaldības balstās uz ļoti racionāliem apsvērumiem, proti, uz nepieciešamību nodrošināt konkrētus pakalpojumus, organizēt un vadīt vietējās uzņēmējdarbības vides attīstību, dažkārt pat aizvietojot privātajam sektoram raksturīgo iniciatīvu. Faktiski iedzīvotāji vēlas teritoriāli organizētu administratīvās un arī saimnieciskās darbības formu, lai saņemtu sev tik nepieciešamos ikdienas pakalpojumus. Vai varam atļauties vienlaikus nodrošināt gan labu administratīvo pārvaldi, gan aktīvu saimniecisko darbību, gan arī pakalpojumu sniegšanu? Vai šāda rīcība nebūs varas izmantošana un privātās iniciatīvas ietekmēšana? Diskusijas priekšlikumu uzdevums ir nevis piedāvāt vienīgo pareizo risinājumu, bet gan veicināt pārdomas, lai maksimālo ieguvumu gūtu tā sabiedrības daļa, kurai nepieciešami konkrēti publiskie pakalpojumi, kurus var saņemt tikai un vienīgi pašvaldībā, sev vistuvākajā varas institūcijā. Un iedzīvotāji vēlas tos saņemt maksimāli racionālā veidā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv