18. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Doloresa, Aleksandrs

Labo ziņu laiks

Reģistrēties, lai varētu balsot
 
Labo ziņu laiks

Pēdējās dienās Latvija saņēmusi vairākas labas ziņas - ekonomikas izaugsme turpina priecēt, eksports, neskatoties uz problēmām ārējos tirgos, notur izaugsmi, bet starptautiskās kredītreitingu aģentūras paaugstina mūsu valsts novērtējumu.

Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini liecina, ka šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā audzis par 5,3%. Latvijas Banka prognozē, ka šogad kopumā ekonomikas izaugsmes temps būs 5%, tātad gada beigās gaidāma neliela izaugsmes tempu piebremzēšanās. Par to, ka Latvijai neizdosies pilnībā izvairīties no negatīvās ārējās vides ietekmes, liecina apstrādes rūpniecības tempu samazinājums. Tomēr 5% izaugsme jebkurā gadījumā ir vērtēja ļoti atzinīgi, it īpaši uz Eiropā vērojamo problēmu fona.

Līdz ar to mēs varam secināt, ka šogad nav īstenojušies nelabvēlīgie riski, kas saistīti ar atsevišķu eiro zonas valstu situācijas ievērojamu pasliktināšanos. Eiropas Centrālās bankas īstenotie pasākumi stabilizējuši Eiropas finanšu tirgus, ļaujot vismaz uz laiku novērst satricinājumus, kas negatīvi ietekmētu eiro zonas valstu izaugsmi un līdz ar to arī Latviju.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Latvijas ekonomikas dzinējspēks – eksports – turpina izaugsmi, neskatoties uz globālās ekonomikas problēmām. Gada izteiksmē septembrī eksporta gada pieaugums sasniedzis 16,5%, kas ir izcils rādītājs. Tas apliecina, ka Latvijas uzņēmumu spējas pielāgoties ārējai videi bijušas labas. Šādu izaugsmi izdevies panākt, pateicoties Latvijas ražotāju krīzes laikā atgūtajai konkurētspējai.

Turpmākās Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma būs investīcijām uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā, inovatīvu produktu ražošanā, uzlabojot savu konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanā.

Raksturīgi, ka eksportētāji ir daudz optimistiskāk noskaņoti par savu nākotni, salīdzinot ar neeksportējošajiem uzņēmumiem. To apliecina pēdējie "Citadele Index" dati.

Latvijas Bankai skaidrojot potenciālos ieguvumus no eiro ieviešanas, bieži dzirdama skepse par argumentu, ka pievienošanās eiro zonai nodrošinās augstākus kredītreitingus, tātad zemākas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, vairāk naudas budžetā, ko var atvēlēt dažādiem mērķiem, arī sociālajai jomai. Starptautiskajām reitingu aģentūrām "Fitch Ratings" un "Standard&Poor's" šajās dienās paziņojot par Latvijas kredītreitingu paaugstināšanu, mūsu vārdi guvuši kārtējo apstiprinājumu. Vēl vairāk – reitingu aģentūras jau vairākos ziņojumos nepārprotami devušas signālu – Latvijas virzība uz eiro ieviešanu nozīmēs tālāku reitingu paaugstinājumu un procentu likmju kritumu.

Atgādināšu – Latvijas Bankas eksperti aplēsuši, ka kredītreitinga paaugstinājums pēc iestājas eiro zonā samazinās aizņēmumu procentu likmes, un, pārfinansējot parādu, nākamajos desmit gados valsts ietaupīs procentu maksājumus 895 miljonu eiro (626,5 miljonu latu) apmērā. Kā tas ietekmēs cilvēku ikdienas dzīvi? Šo naudu nemaksāsim aizdevējiem, bet varēsim izmantot savām vajadzībām. Procentu likmju samazinājums nodrošinās arī labvēlīgākus nosacījumus privātā sektora aizņēmējiem, tai skaitā iedzīvotājiem.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri