Kurš te kuru prec?
Sestdien būs Ineša Boķa «lielā diena»: visvaldošākā Latvijas partija «Vienotība» slēgs sadarbības līgumu ar Valmieras partiju un vēl pieciem citiem vietēja mēroga politikas smagsvariem. Pilsētas galvam tas nozīmē godpilno otro pozīciju 12. Saeimas vēlēšanu «Vienotības» Vidzemes apgabala sarakstā. Tikai man pa galvu joprojām rosās uzmācīgs jautājums — cik par šo izdevību viņam ar savu komandu nāksies samaksāt?
Tāpēc man gribas uzbāzties Valmieras municipālvaras elitei ar pilnīgi nelūgtiem padomiem, piemēram, atrast brīvu brīdi no rūpēm par pilsētniekiem un sapņiem par skaisto dzīvi Saeimas augstajā namā, lai pārlasītu Marka Tvena romānā «Toma Soijera piedzīvojumi» aprakstīto mūžam nemirstīgo polittehnoloģiju «kā tirgot tiesības krāsot sētu». Man nez kāpēc sāk rādīties, ka «Vienotībai», pareizāk, tās vadībai, no arvien vairāk un uzstājīgāk aplidotajiem «pāķiem» vajadzēs vēl kaut ko vairāk nekā tikai reģionālpolitiķu autoritāte viņu pārvaldītajās teritorijās. Pēkšņi var atklāties, ka uz to pleciem gulsies, piemēram, arī vēlēšanu kampaņas izdevumu lauvas tiesa. Jau agrāk, spriežot par Boķa izredzēm «lielajā politikā», esmu lietojis matrimoniālu leksiku, tādēļ teikšu: vienā brīdī izrādīties, ka lepnā galvaspilsētas līgava patiesībā ir bez jebkāda pūra — nav pat miltu priekšvēlēšanu klīsterim.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv