Kur mīt spoki Naukšēnos?
«Rudenī, kad laukos lielie darbi apdarīti, kokiem krīt lapas, rītos lauki ir miglas pilni, bet tumšajos vakaros aiz loga gaudo vējš un pret logu atsitas lietus lāses, ir laiks, kad pieminam aizgājējus. Latviešiem laiks starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir īpašs, to sauc par Veļu laiku vai dvēseļu laiku.
Garajos, tumšajos vakaros ļaudis agrāk pulcējās, lai aprunātos, minētu mīklas un stāstītu pasakas, bet, tā kā bērniem patīk lasīt grāmatas par dažādām pārdabiskām lietām, kā arī lasīt spoku stāstus un par neparastiem notikumiem, bet pieaugušajiem dzīves laikā gadījies piedzīvot dažādus neparastus atgadījumus, nolēmu rīkot pasākumu Tumšo vakaru pastāsti gan lieliem, gan maziem ar iespēju pastāstīt paša sacerētus, izlasītus vai piedzīvotus spoku stāstus,» 25. oktobrī notikušo sarīkojumu atceras Naukšēnu bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Tā kā skolā šajā nedēļā bija brīvlaiks, interesentu pulciņš bija samērā liels. Bērni stāstīja izlasītus spoku stāstus par baltajiem cimdiņiem, sarkanajām kurpītēm, oranžajām čībiņām un citus, kā arī nometnēs piedzīvoto. Daudz interesanta iz dzīves pastāstīja Olafa un Annijas mamma Kristīne par Pīķa dāmu un kā ir, kad izsauc mirušo garus — esot izsaukuši Raini un nevarējuši vairs tikt no viņa vaļā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv