Ķiploki — tik nepieciešami un atkal topā

- 19.Jūlijs, 2017
Laikrakstā

Lai arī ķiploks, kā daudzi citi kultūraugi, ir nācis no Vidusāzijas reģiona, Latvijā tas pazīstams jau sen. Mūsu senči ļoti labi prata izmantot šī auga dziednieciskās īpašības, bet mūsdienās mēs par ķiploku kā «zālēm» atceramies laikā, kad plosās gripa, visā pārējā laikā ķiploks ir pieprasīts dārzenis.

Patlaban Latvija piedzīvo ķiploku audzēšanas jaunu popularitātes vilni. Katru gadu palielinās ar ķiplokiem apstādītās platības. Platībmaksājumu atbalstam 2016. gadā Lauku atbalsta dienestā pieteikti bija 89,73 ha, un tā ir platība no laukiem, kas lielāki par 0,3 ha, bet reālie ķiploku stādījumi ir vismaz divas reizes vairāk. Pagaidām ar ķiploku ražību gan Latvijā nevaram lepoties, tā vidēji ir diezgan zema un nepārsniedz 4 t/ha. Tieši ražības palielināšana, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem, ir tas, pie kā intensīvi jāstrādā. Lai iegūtu lielāku ražu, svarīga ir cīņa ar kaitīgo organismu, slimību un kaitēkļu, ierobežošanu. Tādēļ 11. jūlijā Beverīnas novada Trikātas pagasta z/s «Skujiņas» notika SIA LLKC un Valmieras konsultāciju biroja rīkotā izmēģinājuma lauka diena – seminārs «Ķiploku kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā».

Katram sava saimniecība

Trikātas pagasta «Jaunapsītēs» saimnieko Vineta Skujiņa ar dēliem Gati un Māri, un viņi visi kopā jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Katram no dēliem ir sava saimniecība. Šogad ziemas ķiploki 1,8 ha platībā tika audzēti Māra Skujiņa saimniecībā «Skujiņas», kuras kopplatība ir 16,7 ha. Bez ķiplokiem tur tiek audzēti arī kartupeļi 13 ha un sīpoli 1,8 ha platībā. Gata Skujiņa saimniecībā «Kalnavīteri» audzē kabačus, kāpostus, lauka gurķus. Nu jau praktiski visa gada garumā saimniecībā audzē sīpolu lokus, kurus paši fasē un realizē vietējo veikalu ķēdē Top, kur sezonas laikā nonāk arī lielākā daļa no visiem izaudzētajiem dārzeņiem.

Lauka dienā

Lauka diena – seminārs tika organizēts divās daļās. Pirms došanās uz lauku, lai novērtētu, kā šogad auguši ķiploki, notika izglītojošs seminārs. Tajā pirmā uzstājās LLU Augsnes un augu zinātnes institūta vadošā pētniece Gunita Bimšteine. Viņas uzstāšanās temats «Ķiploku slimības un to ierobežošana» Latvijā ir maz pētīts, tāpēc tas saņēma klausītāju nedalītu interesi. SIA LLKC dārzeņkopības konsultants Māris Narvils klātesošajiem pastāstīja par ķiploku audzēšanu, cīņu ar nezālēm, par ķiploku šķirnēm, stādīšanas un novākšanas tehniku un arī ieskicēja sadarbību ķiploku realizācijai. Valmieras KB augkopības konsultante Ilona Krūmiņa iepazīstināja ar izmēģinājumu ierīkošanas gaitu, veiktajiem novērojumiem un iegūtajiem secinājumiem. Savā pieredzē šīs kultūras audzēšanā ar klātesošajiem gan semināra daļā, gan uz lauka dalījās grāmatas «Ķiploku audzēšana Latvijas apstākļos» autors Imants Missa.

Lauka dienas otrajā daļā dalībnieki devās uz lauka apskatīt ķiploku stādījumus. Pasākums bija kupli apmeklēts, ķiploku audzētāji bija ieradušies no visiem Latvijas novadiem, tālākie dalībnieki bija mērojuši ceļu no Durbes un Aknīstes. Tāpēc, apskatot ziemas ķiplokus uz lauka, dalībnieki varēja dalīties pieredzē par to, kā stādījumi izskatās citos Latvijas reģionos. Galvenais secinājums, ka visnoteicošākais ziemas ķiploku audzēšanā ir laika apstākļi, pilnā mērā ir apstiprinājies. Šogad ne tikai ziema, bet arī pavasaris un vasara nav labvēlīga ķiploku augšanai. Kā par spīti dabas kaprīzēm palīdzēt ķiplokam izaugt, uz lauka konsultācijas sniedza nozares profesionāļi Gunita Bimšteine, Māris Narvils, Imants Missa un, protams, saimnieks Gatis Skujiņš.

Svarīgi, ka lauka dienas dalībnieki — gan tie, kuri jau audzē ķiplokus, gan tie, kuri vēl tikai domā par to audzēšanu lielākās platībās, ieguva vērtīgu informāciju par šīs perspektīvās kultūras audzēšanu Latvijas apstākļos. Šeit varēja redzēja kļūdas, no kurām vajadzētu izvairīties un tās nepieļaut, un varēja saņemt atbildes uz daudziem interesējošiem jautājumiem.

Īpašs paldies Gatim Skujiņam par līdzdarbošanos un ieinteresētību izmēģinājuma ierīkošanā un dalīšanos savā ķiploku audzētāja pieredzē ar pasākuma dalībniekiem.

Demonstrējums «Ķiploku kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā» Beverīnas novada Trikātas pagasta z/s «Skujiņas» tika ierīkots Valsts lauku tīkla pasākuma «Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana laukkopībā un dārzeņkopībā» sadarbībā ar LLKC augkopības nodaļas speciālistiem.

VIENA ĢIMENE — TRĪS SAIMNIECĪBAS. Vineta Skujiņa ar saviem dēliem. Sniedzes Ragžes foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru