Ļauties dzīves plūdumam

Vid­ze­mes Augst­sko­las lek­to­re ILZE GRĪNFELDE un ak­tī­vā tū­ris­ma cen­tra Eži vie­na no di­bi­nā­tā­jām nu jau četr­pa­dsmit ga­dus Val­mie­ru uz­ska­ta par sa­vām mā­jām:

— Es­mu bi­ju­sī si­gul­die­te, kas no­kļu­va Vid­ze­mes Augst­sko­las ot­rā ga­da «ie­sau­ku­mā». Pa­bei­dzu Tū­ris­ma or­ga­ni­zā­ci­jas un va­dī­bas no­da­ļu un jau nā­ka­ma­jā ru­de­nī sā­ku šeit strā­dāt. Strau­ji un ne­gai­dī­ti, bet es­mu prie­cī­ga, kā ir sa­nā­cis. Ir cil­vē­ki, kas mērķ­tie­cī­gi vei­do sa­vu dzī­vi, bet mans ceļš līdz Val­mie­rai un arī līdz­ši­nē­jā dzī­ve ir vei­do­ju­sies da­žā­du sa­kri­tī­bu re­zul­tā­tā, kas zi­nā­mā mē­rā bal­stās uz li­kum­sa­ka­rī­bām. Man pa­tīk ļau­ties plū­du­mam, ne­vis cī­nī­ties pret strau­mi un iz­do­māt māk­slī­gas un ne­sa­snie­dza­mas lie­tas, kas vai­rāk ra­da pro­blē­mas, ne­kā ļauj at­tīs­tī­ties.