14. Decembris, 2017
Vārda dienu svin: Gaisma, Auseklis

Katram savi ērkšķi, katram savas zvaigznes

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Katram mums ir savi ērkšķi un savas zvaigznes.

Izejot cauri ērkšķiem, mēs uzzinām ko jaunu par sevi un citiem. Kaut ko jaunu iemācāmies. Kļūstam stiprāki. Vai reizēm vājāki.

Katrs mēs saredzam dažādas, savas zvaigznes. Un tiecamies pēc tām.

Katram savi ērkšķi, katram savas zvaigznes

Tālajā 1993. gadā nokļuvu atpakaļ skolā, jo trīs gadus darbojos tikai kultūras jomā. Nācu uz dažām mājturības stundām nedēļā, jo esošajai skolotājai slodze bija par lielu. Tas bija laiks, kad darbs ar rokām un tai skaitā  rokdarbi skolnieces ļoti interesēja. Meitenes centās un darīja visu ar lielu patiku.

Gāja gadi, Latvijā daudz kas mainījās un diemžēl mainījās arī attieksme pret rokdarbiem.

Tomēr tajos darboties gribošajos gados bija meitenes, kuras centās ar citu rokām nopelnīt labas atzīmes, jo, viņuprāt, svarīgs bija cipars, nevis process un iegūtās iemaņas.

Nu jau jaunā gadsimta otrā gadu desmita sākums. Sestā klase. Jāada zeķes. Kā nu kurai veicas, bet galu galā zeķes ir «uzcīnītas».

— Jā, bet Anniņai zeķes noadīja oma. Un viņa dabūja tik labu atzīmi!— Es tā centos, darīju pati, bet man ir sliktāka atzīme.

Tāda vēlāk pēc zeķu adīšanas noklausīta saruna. Sajutos nepatīkami gan minētā fakta dēļ, gan tādēļ, ka meitenes apskauda viena otru.

Man visu laiku bija jāprāto, ko un kā darīt, lai situāciju mainītu. Izdomāju arī. Tuvākajā veikalā savācu apmēram vienāda izmēra kartona kastes. Pirmajā mācību gada mājturības stundā iedevu dažādus žurnālus, šķēres, līmi un ļāvu izrotāt tā, lai būtu redzams, kas ir kastes īpašnieks. Vēlāk šajās kastēs meitenes lika savus materiālus un darbiņus. Darbi bija jāveic stundās. Ja kaut ko nepaspēja, bija iespēja nākt tajā pašā dienā uz konsultāciju, lai noskaidrotu nesaprasto vai pabeigtu iesākto.

Lai varētu darbus paveikt ieplānotajā termiņā, pirms tam pati izmēģināju, cik stundas un minūtes prasa konkrētā darba veikšana, un samazināju apjomus tā, lai darbs būtu paveicams atvēlētajā laikā. Ar domu, lai pagatavotais priekšmets būtu kaut cik jēdzīgs un lietojams. Galu galā svarīgi ir iemācīties kaut mazliet izdarīt pašas rociņām. Viss, ko mēs zinām un protam, pieder mums un var tikt kaut kad izmantots.

2015. gadā mūsu mājturības kabinets ieguva jaunu veidolu un līdz ar to arī kastes. Tās bija plastmasas, ar pītu faktūru apmēram 34x45x31 cm lielas, gaišā tonī. Pirmajā mācību gada stundā meitenes gatavoja uzrakstu savas klases darbu kastei, lai pašas un citi var atpazīt.

Tā es ar vienu šāvienu nošāvu vairākus zaķus — nebija jāklausās, ka kāds cits gatavojis darbu; atslogoju meitenes no milzīgā darba mājās; vienmēr viss darbam vajadzīgais bija klasē (nebija jāklausās, ka aizmirsts mājās, un jāizdomā, kā un ar ko nodarbināt aizmāršu divas mācību stundas). Ikviena meitene, kuru mājturības stundās apgūtais būs ieinteresējis, atradīs ceļu turpmāk gatavot brīnišķīgus rokdarbus un citus darbus.

Red. piez. Skolotāja Gunta Jēkabsone ir nozares arodbiedrības Pasaules Skolotāju dienai veltītā konkursa «Caur ērkšķiem uz zvaigznēm» uzvarētāja.

 

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
7. Decembris, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Pievienot jaunu komentāru

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai Ziemassvētku dāvanām dāsni tukšosiet savu maciņu?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 

Partneri