20. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Anda, Andīna

Katoļu baznīcā jaunas vēsmas

Reģistrēties, lai varētu balsot
 
Katoļu baznīcā jaunas vēsmas

Katoļu baznīca Latvijā vienmēr ir bijusi aktīva sabiedrisko un politisko procesu dalībniece. 1917. gada Latgales apvienošanas kongresā katoļu baznīcas pārstāvji, piemēram, Francis Trasuns un Jāzeps Rancāns, aktīvi atbalstīja Latgales apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. Pēc Latvijas Republikas izveidošanas katoļu baznīcas pārstāvji aktīvi piedalījušies sabiedriski politiskajos procesos. Bīskaps Jāzeps Rancāns kļuva par Saeimas priekšsēdētāja biedru. Viņš neatbalstīja 1934. gadā nodibināto K. Ulmaņa režīmu, tāpēc viņam piemēroja mājas arestu. Vācu okupācijas laikā J. Rancāns darbojās Latvijas Centrālajā padomē, kas pēc kara turpināja darbu trimdā. Pēc Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa nāves viņš pildīja Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta pienākumu trimdā. Arī pēc neatkarības atjaunošanas katoļu baznīcai bijusi spēcīga ietekme. Piemēram, 2003. gada referendumā katoļu baznīca skaļi pauda atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā.

Kopš arhibīskapa Jāņa Pujata ordinēšanas katoļu baznīca Latvijā ir ieturējusi visai konservatīvu politiku. Pat tādā tradicionāli katoliskā zemē kā Polija nav tik konservatīva baznīcas vadība. Neviennozīmīgi vērtējama ir Jāņa Pujata darbība okupācijas laikā. Vizītēs Romā viņš stingri vērsās pret latviešu katoļu baznīcu trimdā, piemēram, pret latviešu un igauņu pārstāvi Vatikānā Kazimiru Ruču, kuru esmu daudzkārt saticis, pirms viņš devās aizsaulē. 2. Pasaules kara laikā pēc katoļu baznīcas vadības norīkojuma viņš bijis latviešu leģiona kapelāns līdz ar diviem luterāņu mācītājiem. Kazimirs Ručs man stāstīja, ka Pujats esot rakstījis sūdzības pāvestam, saucis viņu par hitleriešu pakalpiņu. Manuprāt, tieši Pujats bija tas, kas kavēja Franča Trasuna reabilitāciju. Šo Latgales atmodas darbinieku 1925. gadā pēc konflikta ar baznīcas vadību izslēdza no baznīcas, bet 1998. gadā Vatikāns beidzot atzina, ka izslēgšana bijusi nepamatota, un viņu reabilitēja.

Savā 15. augusta atvadu runā nu jau bijušais baznīcas vadītājs Jānis Pujats sludināja naidu un neiecietību sabiedrībā, nevis sapratni, mīlestību un piedošanu, kā tas piedien kristietim. Kardināls kā bargs skolotājs kratīja pirkstu un norāja viņam netīkamas lietas, piemēram, topošo latviešu tautas svētuma vietu - Likteņdārzu, un tikai tāpēc, ka tā arhitekts ir japānis. Negaidīju tādu tumsonību no kardināla.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
24. Augusts, 2010

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri