Kas notiek Cēsīs?

ZEM VIENA JUMTA — 36! Dzelteni krāsotajā bijušajā Cēsu 4. arodskolas mācību korpusā Skolas ielā 6 tagad mājvietu atraduši 36 uzņēmēji — cēsnieki un iebraucēji! G. Vīksnas foto

Šodien Cēsis slavenas ar to, ka ar dažādām aktivitātēm mēģina dabūt mājās prom aizbraukušos cēsniekus. Ar kādām metodēm, ar kādu medus maizi viņi tiek vilināti atpakaļ?Īpaša medus maize netiek solīta, vien tas, ka mēs stāstām, ko darām un kā mainās pilsēta. Katru mēnesi sūtām viņiem informāciju, kādi pasākumi pie mums notiek. Tiem cilvēkiem, kuri aizbraukuši prom, ir svarīgi noturēt to tiltu, lai viņi jūtas joprojām Cēsīm vismaz ar vienu roku vai vienu kāju piederīgi. Kurš no viņiem atbrauks, kurš neatbrauks, rādīs laiks. Es viņu vietā nevaru šo lēmumu pieņemt, man nav tiesību viņu dzīvē iejaukties. Bet ko gan mēs redzam — brauc atpakaļ cilvēki, kuriem ir izšķiršanās par to, kurā izglītības sistēmā laist bērnu. Otrs vilnis ir tie, kuri aizbrauca 2003. un 2004. gadā, — viņi ir uzkrājuši kaut kādu kapitālu, līdz ar to brauc atpakaļ te investēt un bez kredītsaistībām te kaut ko attīstīt. Trešais vilnis ir tie, kuri atgriežas savu ģimenes locekļu dēļ: viņiem vecāki kļūst švakāki vai pavisam aiziet no šīs pasaules, līdz ar to kādam jāsāk te esošo īpašumu pieskatīt. Es domāju, ka būs vēl ceturtais mājās braucēju vilnis — tā būs tādu cilvēku grupa, kā mana sievasmāte, kura būs Ālandu salās nopelnījusi sev somu pensiju un nākamajā pavasarī atgriezīsies Latvijā, kur varēs patiešām justies kā labi situēta pensionāre. Protams, ir daļa aizbraucēju, kuri tur paliks uz mūžu mūžiem. Nav mums tādu kvantitatīvo rādītāju, cik no Cēsīm katru gadu aizbrauc vai atbrauc atpakaļ, šobrīd redzam, ka šis process varētu būt pa nullēm. Kā būt ar dzīves telpu pārbraucējiem? Daļa taču pirms aizbraukšanas savus mitekļus pārdevuši, kur viņi dzīvos, Cēsīs atpakaļ atbraukuši?Tas ir viens no jautājumiem, kas šodien aktuāls arī Valmierai, — īres dzīvojamā fonda attīstība. Arī OECD atzīst, ka Latvijā ir ļoti mazs īres dzīvokļu fonds. Es nepastāvu uz to, ka pašvaldībai obligāti tas jārisina, bet problēma ir tā, ka reģionos banku kreditēšana ir ļoti piesardzīga. Varbūt tā būtu kāda Altum programma ar 15 — 20% valsts garantiju? Kad saliek to matemātiku kopā, tad redzam, ka kvadrātmetra būvniecība reģionā maksā tikpat, cik Rīgā. Taču pirktspēja ir mazliet cita, arī algas ir mazliet citas. Līdz ar to jābūt kādai mazai valsts iešpricītei. Lai to dara privātie, nav problēmu, bet kaut kam tur ir jābūt! Jo pašlaik īsti privātie projekti neattīstās. Jā, ir bažas, ka potenciālie īrnieki nevarēs par īres dzīvokļiem samaksāt. Bet tur iemesls — pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir tik nenormāls, ka ikviens piedāvājums tiek zibenīgi izķerts! Es nedomāju, ka īres namus tagad vajag stutēt augšā visās iespējamās vietās, arī lauku miestos, manuprāt, tam jānotiek ekonomiski aktīvos centros — republikas nozīmes pilsētās, nacionālās nozīmes centros, arī Cēsīs, Smiltenē, Siguldā...