23. Novembris, 2017
Vārda dienu svin: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Karoga krāsas lentīšu stāsts

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Kādā nesen veiktā aptaujā noskaidrojies, ka valsts svētku laikā lielākā daļa jeb 85% respondentu pie apģērba nēsā piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti, savukārt 8% to nēsā arī ikdienā. Secināts arī, ka patriotiskākie aptaujas dalībnieki ir no Vidzemes.

Karoga krāsas lentīšu stāsts

Lentīšu nēsāšanas tradīciju mūsdienās aizsākusi Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) 2007. gadā, pieminot 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķiroša uzvara pār Bermonta karaspēku. Savukārt pēc vienošanās ar LNT vadību šo zīmi kā Lāčplēša dienas simbolu 2008. gadā sāka izmantot Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki.

Bieži vien tiek diskutēts, kā pareizi lentīti nēsāt — augšupvērstu vai lejupvērstu?

Izrādās, šo lentīšu stāsts ir gandrīz tikpat vecs, cik mūsu valsts.

«Latvijas karoga krāsas lentīšu nēsāšana aizsākās pēc 1917. gada Februāra (Marta) revolūcijas. Tā bija pazīšanās zīme nacionāli noskaņoto strēlnieku un civiliedzīvotāju aprindās, jo lielinieku (boļševiku) piekritēji nereti nēsāja sarkanas krāsas lentītes,» skaidro Cēsu muzeja vēsturnieks un Latvijas karoga pētnieks Dr.hist. TĀLIS PUMPURIŅŠ. «Auduma lentīte nēsāta ar dabīgi krītošiem galiem uz leju. Tā lentītes, kas dažkārt vēl izveidotas rozetes veidā, nēsāja latviešu karavīri arī Neatkarības kara laikā (1918-1920). Dažkārt karavīri, pēc viņu parauga arī skolnieki, Latvijas valsts tapšanas laikā lentītes nēsāja pēc krievu un vācu karavīru parauga — ordeņu lentītes ievietoja uniformas pogas caurumā (parasti 2. pogas caurums no augšas).

Arī neatkarīgās Latvijas laikā 1920.-tajos un 1930.-tajos gados dažādos svētkos lietotās sarkanbaltsarkanās lentītes nēsātas ar galiem uz leju, piespraužot tās ar adatu vai nozīmīti.

Jau kopš Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas 1915. gadā nacionālo simboliku karavīru vidū popularizēja mākslinieks Ansis Cīrulis un fotogrāfs Jānis Rieksts. Viņš bija pasūtījis vairākus simtus metru sarkanbaltsarkanu lenti, kuru, sagrieztu gabaliņos, nosūtīja strēlniekiem, lai tie pie apģērba varētu demonstrēt latviešu krāsas. Šādu lentīti (21 mm platumā) Jānis Rieksts uzdāvināja 1925. gadā dibinātajam Cēsu Vēsturiskajam muzejam.

Latvijas karoga krāsas lentīšu nēsāšana ar galiem uz augšu ir jauna tradīcija. Pašreiz, kad galvenokārt lietoti sintētiskie materiāli, lentīte var tikt nēsāta arī ar galiem uz augšu. Tomēr cilvēki, kuri pazīst drēbi un sarkanbaltsarkano lentīšu nēsāšanas tradīciju, labprāt priekšroku dod daudzkārt pārbaudītam un tūkstošiem latviešu patriotu simts gadu laikā akceptētam lentīšu lietošanas paraugam ar galiem uz leju.»

ATBILDĪGS DARBS. Arī šogad, sadarbojoties ar Zemessardzes 22. kājnieku bataljonu, pie  Latvijas karoga krāsas lentīšu locīšanas bija ķērušies Valmieras Jaunatnes centra Vinda bērni. Darba pietika visiem — kopumā bija jāsaloka 1800 lentītes, un, kā rēķināja skolotāja Zinta, katram no centra audzēkņiem tās bija jāloka 30 reizes. Galarezultāts tradicionāli ikvienam pieejams Valmieras Kultūras centrā.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
10. Novembris, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Pievienot jaunu komentāru

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko vēlat Latvijai, tās 99. gadu jubilejā?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 
 

Partneri