Kampaņas ar vāru atbalsi
Labklājības ministrija sola četru gadu laikā īstenot būtiskas pārmaiņas bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmā. Cerams, ne priekšvēlēšanu gaisotnes spiests, labklājības ministrs Uldis Augulis, atklājot sociālo kustību «Neviens nav vainīgs, bet bērns bez ģimenes nav laimīgs», teicis, ka ministrija ieguldīs ievērojamus Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļus, lai par 60% jeb 1056 bērniem samazinātu bērnu skaitu bērnunamos, nodrošinot viņiem dzīvošanu ģimenēs.
To, ka Latvijā ārpusģimenes aprūpe atrodas pēckara stāvoklī, Latvijai pirms vairākiem gadiem norādīja ANO eksperti, uzsverot, ka sistēma ir jāpārkārto, jo tik daudz bērnu un pusaudžu bērnunamos drīkstējis būt pēc Otrā pasaules kara, kad tam bija objektīvi iemesli. Uz papīra ir uzlikts plāns, kas ļauj domāt, ka 2015., 2016. gadā varētu būt citādi. Ir nodoms, sistēmu pārkārtojot, tajā iepludināt finanses (līdz šim bija vairāk runa par līdzcilvēku labo gribu, entuziasmu, atbildību un žēlsirdību), lai materiāli un pakalpojumu veidā atbalstītu tās ģimenes, kas jau uzņēmušās vai plāno uzņemties rūpes par bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Šo bērnu iespēja — viesģimenes, audžuģimenes, aizbildņi un adoptētāji. Alternatīvas nav jaunums Latvijā, bet statistiski maz līdzcilvēku izvēlas rūpēties par svešu bērnu. Bērnu tiesību aizstāvji uzsver, ka trūkst audžuģimeņu, un ik pa laikam Labklājības ministrija rīkojusi informatīvas kampaņas, aicinot ģimenes kļūt par audžuģimenēm, arī adoptēt. Atbalss ir bijusi sīka, jo nav būtiski augusi līdzcilvēku interese par audžuģimeņu darbu, nav aumaļām steigts adoptēt.Kas baida? Galvenokārt finanšu trūkums. Un šis būs objektīvs iemesls, lai sistēmu pārkārtotu. Vienkāršoti paskaidrojot, pašlaik bioloģiskās ģimenes tiek spēcīgi pretstatītas alternatīvajām formām. Prioritāte ir dzemdēšana (kas noteikti nav slikti, domājot par demogrāfisko situāciju valstī kopumā) ar tai sekojošo valsts atbalstu vecākiem, tas pieaug ģeometriskā progresijā, ja jaunā māmiņa bijusi nodokļu maksātāja. Taču, reformējot sistēmu, vajadzētu padomāt, ka katra ģimene, kas uzņemsies rūpes par «bezvecāku» bērnu — gadu vecu vai piecgadīgu, ir tāda pati jaunā ģimene, kurai pienāktos tāds pats valsts atbalsts, kāds zīdaiņa mammai. Ja pavisam vienkāršoti un tikai aritmētiski, tad alternatīvās ģimenes pat noņemtu milzīgu finansiālu slogu no valsts un arī pašvaldību pleciem, jo tik daudz līdzekļu, cik pašlaik prasa institūciju darba nodrošināšana, ģimenes, arī «neparastās», nekad neapēdīs.
Olgas Siņajevas filma http://film-blef.ru/portfolio/movie/
Saiti uz kampaņas video rullīti http://www.youtube.com/watch?v=fasTJutGlcs&list=UUnfqoLnAz9tOXH5SwB4ksKA ,
saiti uz diviem citiem video materiāliem -
O.Siņajevas filmas 5 minūšu fragmentu http://www.youtube.com/watch?v=yiy5-LSe-34&list=UUnfqoLnAz9tOXH5SwB4ksKA&index=1
un nelielu sabiedriskās domas aptauju http://www.youtube.com/watch?v=TUVbu-F2bkQ&index=2&list=UUnfqoLnAz9tOXH5SwB4ksKA
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv