25. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Rauls, Rodrigo

Kā nekārtība padara mūs nabadzīgus?

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Naudas zaudēšana ir sāpīga. Kā rāda pieredze, neveiksmīgas investīcijas var novest pat pie pašnāvības. Parādsaistību dēļ nereti izjūt draudzības un pat laulības. Nespējot atmaksāt ātros kredītus jeb, kā tie tiek dēvēti gruzīnu valodā, onlain sesxebi, vairums cilvēku slīgt depresijā. Nekārtība, atšķirībā no iepriekšminētajām finansiālajām nebūšanām, ir salīdzinoši nesāpīga. Cilvēki, kas dzīvo nekārtībā, var tā arī nekad nepamanīt tās šausminoši lielās naudas summas, kuras viņi iztērē, dzīvojot haosā. Kā? Atbildes atradīsit turpinājumā.

Kā nekārtība padara mūs nabadzīgus?

1. Pārtēriņš

Jā, nevis patēriņš, bet pārtēriņš. Mūsdienu sabiedrība ir tipiska patērētāju sabiedrība, kas pērk un patērē nevis tādēļ, ka tas būtu nepieciešams, bet gan tādēļ, ka tas ir patērējams. Nopirkt, patērēt, izmest vai veidot mantu kalnus. Lielā daļā pasaules pārtēriņš un tā radītais haoss ir tik pašsaprotams, ka tas tiek uzskatīts par normu. Piemēram, ASV dzīvo apmēram 3% pasaules bērnu, bet amerikāņi pamanās patērēt 40% rotaļlietu, kas tiek saražotas visā pasaulē. Tādā veidā bērniem jau no bērnības tiek iemācīts, ka vairāk ir labāk. Pārtēriņš, kā saprotams, iet roku rokā ar naudas pārtēriņu, kura sekas, šķiet, ir zināmas ikvienam. Mazuļi nespēj novalkāt tiem nopirktās drēbes, jo tie gluži vienkārši “izaug” no tām. Pieaugušie maina savus viedtālruņus kā zeķes, un ne jau tādēļ, ka katrs nākamais modelis būtu ar kaut ko labāks, bet gan tādēļ, ka nākamais modelis ir jaunākais modelis. Dzīves laikā, pērkot nevajadzīgas lietas, summas, kas tiek iztērētas to iegādei, sasniedz prātam neaptveramus apmērus.

2. Dublikāti

Vai esat pamanījuši, ka jums mājās ir lietas, kuras ir vairāk nekā vienā eksemplārā? Par apģērbiem, apaviem, grāmatām, mūzikas diskiem, traukiem un tām līdzīgām lietām, protams, nerunāsim. Varbūt jums mājās ir, piemēram, divas instrumentu kastes, jo pirmā remonta laikā bija kaut kur pazudusi, bet, beidzoties remontam, pēkšņi atradās? Skaidrs, ka “pazudušās” instrumentu kastes vietā bija jāpērk jauna. Šādu piemēru ir daudz – padomājiet un parēķiniet, cik daudz un lieki jūs šādā veidā esat iztērējuši savu naudu. Protams, minētajā piemērā nav citu variantu kā iegādāties jaunu instrumentu kasti, bet vispār ir muļķīgi tērēt naudu par kaut ko, kas jums jau ir, jo lietota tāpat tiks tikai viena no lietām. Arī dublikāti visbiežāk rodas tur, kur valda nekārtība – kā piemērā par instrumentu kasti, to nav iespējams atrast nekārtības dēļ. Tāpat ir arī ar citām lietām – mums mājās ir tik daudz lietu, ka mēs tīri netīši varam aizmirst, ka mums jau ir tā vai cita lieta, un mēs iegādājamies jaunu.

3. Laiks

Kā zināms, arī laiks, it īpaši mūsdienās, ir nauda. Laiks, kas tiek iztērēts bezjēdzīgu darbību veikšanai, tikpat labi varētu tikt iztērēts lietderīgu darbu padarīšanai, kas rezultētos lielākos ienākumos vai pat peļņā. To var attiecināt uz dažādām dzīves jomām. Ja mēs veltītu vairāk laika darba pienākumu veikšanai, mēs padarītu daudz vairāk, kas atspoguļotos mūsu ienākumos. Ja mēs veltītu vairāk laika, piemēram, pilošu krānu vai caurumainu logu salabošanai, mēs palielinātu sava mājokļa energoefektivitāti, tādējādi samazinot patērētās enerģijas rēķinus. Vienu vārdu sakot, viss, kas mums ir nepieciešams savu ienākumu palielināšanai vai izdevumu samazināšanai, ir laiks. Laiks mums ir, bet vēlēšanās veltīt to tādiem mērķiem mums nav. Mēs dodam priekšroku tā izšķiešanai bezjēdzīgās darbībās. Tā mēs tērējam ne vien savu laiku, bet arī savu naudu. Iedomājieties – to stundu, ko jūs pavadījāt, skatoties televizoru un tērējot elektrību, jūs varējāt pavadīt strādājot un pelnot naudu. Jūs, iespējams, jautāsit, kāda ir saistība starp laika izšķiešanu un nekārtību. Neorganizētība – nespēja gudri izplānot savu laiku un nespēja sakārtot sev apkārtesošās lietas.

4. Kārtības uzturēšana

Dažādu lietu pirkšana ir tikai daļa no īpašumtiesībām, proti, ar lietu nopirkšanu izdevumi vēl nebeidzas. Pat ja jūs pašu spēkiem tīrāt un kārtojat savu mājokli, lietu uzturēšana, lai tās būtu tīras un labā stāvoklī, maksā naudu. Šajā gadījumā darbojas sakarība – jo mazāk lietu, jo mazāk laika jāvelta to tīrīšanai un kārtošanai. Par to, cik liela nozīme ir laikam, kad vēlamies uzlabot savu finanšu situāciju, jau runājām iepriekš. Atcerieties, ka no pāris lietām ir grūti radīt nekārtību un netīrību, tāpēc centieties nepirkt liekas lietas, kurās ātri vien ieviešas nekārtība un netīrība. Vai zinājāt, ka, ja mājās nav nekārtības, šķiet, ka tā ir arī tīra? Turpretim nekārtība rada arī netīrības priekšstatu. Iztēlojieties milzīgā kaudzē sakrautas drēbes, kas ir izmazgātas, bet vēl nav izgludinātas. Diemžēl visiem, kas nezinās, ka šīs drēbes ir tīras, šķitīs, ka tā ir tikai netīru lupatu kaudze. Tieši tā uz mūsu prātiem iedarbojas nekārtība – nekārtība pat vissterilākajam mājoklim liks izskatīties netīram.

5. Pārcelšanās

Tikai tad, kad mēs mainām savu dzīvesvietu, mēs saprotam, cik daudz mantības mums ir. Kad ikviena lieta stāv savā vietā un netraucē, mēs nemaz nemanām, cik to ir daudz. Mēs apzināmies to daudzumu tikai tad, kad tas viss mums ir jāpārtransportē uz mūsu jauno dzīvesvietu. Kādam paveicas, un par transportēšanu nav jāizdod lielas naudas summas, jo pārvākties palīdz tuvinieki vai draugi, bet kādam citam tik ļoti neveicas, jo, lai pārceltos, ir jāizmanto maksas pakalpojumi. Uzņēmumi, kas palīdz cilvēkiem pārvākties, aprēķina savu pakalpojumu cenu, balstoties uz dažādiem rādītājiem, piemēram, mērojamā ceļa garumu, darba stundu daudzumu, kravas lielumu u.tml., bet viens ir skaidrs – jo mazāk mantu, jo lētākas to transportēšanas izmaksas. Ir cilvēki, kas, pārceļoties uz citu dzīvesvietu, transportē it visas mantas, tādējādi lieki pārmaksājot par lietu transportēšanu, kas tiem nav vajadzīgas, tāpēc ikvienam ir ieteicams veikt savas mantības revīziju vēl pirms tās pārtransportēšanas.

6. Peļņas zaudēšana

Ikvienam no mums mājās ir lietas, kuras mēs itin veiksmīgi varētu pārdot, iegūstot papildus ienākumus, bet, nē, mēs tās dažādu iemeslu dēļ izvēlamies paturēt sev, kaut gan jau sen tās nelietojam un, ticiet vai nē, nekad arī nelietosim. Lieki piebilst, ka no šādas mantu glabāšanas nav absolūti nekāda labuma – šīs lietas ne vien aizņem rūmi un rada nekārtību, bet arī nenes nekādu finansiālo labumu, kaut gan varētu. Ir citādi, ja šīs lietas ir antikvāras, kuru vērtība laika gaitā tikai pieaug, bet, ja tie ir dažādi sadzīves priekšmeti, tos nav nekādas nozīmes glabāt. Starp citu, ienākumi, kas gūti, atbrīvojoties no nevajadzīgām lietām, var aizvietot ne vienu vien bezprocentu kredītu jeb uprocento sesxebi, pasargājot jūs no vajadzības iesaistīties kredītsaistībās.

Apmaksāta reklāma

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri