Jāņu nakts Zilā kalnā
Ik gadus mazākā vai kuplākā draugu un tuvinieku lokā cildinām vasaras saulgriežus, kopā aizvadot visgarāko dienu un īsāko nakti. Gadskārtu svētkos nozīmīga loma pagāniskajām tradīcijām, īpašajiem rituāliem un citām maģiskām izdarībām, Līgo dziesmām un alum! Neiztikt, protams, arī bez Jāņu dienas rītā lasītām rudzupuķēm, pašu pītiem zāļu vainagiem, dzelteniem siera rituļiem, sātīgām ogu maizēm un speķa pīrāgiem. Valmierieša lasītāju vecākā paaudze vēl atcerēsies tos absurdos laikus, kad padomju vara Jāņus oficiāli aizliedza, tiesa gan, vēlāk atkal popularizējot kā latviešu tautas folkloras mantojumu...
Jāņu nakts ar vērienu svinēta arī senāk: vienu no tādām, ar vēsturisku personāžu aktīvu līdzdalību, grāmatā Preses karalis (Rīga, 1990.) iemūžinājis rakstnieks Jānis Kārkliņš (1891 — 1975). Garstāstā «Atmiņas par seno dienu nerātnībām» lasāms par leģendārā grāfa Šanas (īstajā vārdā Kārlis Konrāds, Jāņa Dūņa grāmatnīcas uzņēmuma tehniskais vadītājs; 1889 – 1972) diždevumu svētku norisē. Jāteic, ka minētajā notikumā ne pēdējā vieta atvēlēta vidzemniekam, komponistam Emilim Melngailim (1874 — 1954). Liela auguma vīram ar izlēmīgu raksturu un uzņēmēja garu!
UZ LAUKIEM!
«Emilim Melngailim ir savs koris. Neviens onkulis to neatbalsta, neviens ministrs nepabīda uz priekšu, bet diriģents nevar aiz dziesmu mīlestības vien locīties. Tāpēc šim korim bieži jādzied, centīgi jāpelnās. Vadītājs ir vīrs, kam netrūkst ne uzņēmības, ne izdarības. Kādreiz viņš atnāk un saka: Man ir diža ideja. Kāda? Tautiska Jāņunakts Zilā kalnā. Ar manu kori i` manām līgo dziesmām. Ar maniem ragu pūtējiem i‘ manām miestiņa mučelēm. Tas tracis skanēs pāri trejdeviņām valstīm. Dos pilnu kasi. Visa Valmiera jādabū tur augšā. Tikai troksni, troksni, troksni jau laikus! Lieta ir pavisam skaidra un lieliski izdomāta. Abi esam Šanas biedrības zvērināti amatu vīri – viens dziedāšanā, otrs rakstīšanā. Kas tā par biedrību, jūs jautājat. Liela un plaša, ar ilgu un raibu vēsturi. Aptver visu darbību veidus, kas mūsu valodā beidzas ar –šana. Piemēram: dzeršana, runāšana, dziedāšana, dancošana – un tā droši tālāk. Jāzvana virsaitim, grāfam Miķelim Amālijas dēlam uz Valmieru. Viss tad būs krāšņi izkārtots un sagādāts, kā jau pašu ļaudīm pienākas.
AR MĀZBĀNĪTI EKSKURSIJĀ. Valmieras Kurlmēmo skolas audzēkņi Jāņparka stacijā, 1925.g. Foto no Valmieras muzeja krājuma.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv