25. Augusts, 2019
Vārda dienu svin: Patrīcija, Ludis, Ludvigs, Ivonna

Ja tu dari pats, tad liktenis kārtojas

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Valmieras biznesa inkubatorā viesojās biatlonists un Vanagkalna īpašnieks RAIMONDS DOMBROVSKIS. Viņš stāstīja par savas dzīves līkločiem un piedzīvojumiem, kā arī dalījās atziņās, pie kurām nonācis vairāku gadu garumā. Viņš ir latviešu sportists, kurš 1988. gadā 90 dienās veica 4200 jūdzes (6759 km) garu ceļu, ar rollerslēpēm kājās šķērsojot Ziemeļamerikas kontinentu no Kanādas līdz Meksikai. Raimonds ir drosmīgs un tālredzīgs, viņš nebaidās nospraust lielus mērķus, pret kuriem citi izturas skeptiski. Lūk, viņa stāstījums.

Ja tu dari pats, tad liktenis kārtojas

Problēmas ar pastāvošo iekārtu

Es esmu piedzimis Padomju Latvijā. Visi, kas to zina, saprot, ka tā ir baigā skola. Kad man bija 15 gadi, bija ļoti kuriozs stāsts. Mana mamma bija precējusies ar ebreju. Viņas dzīves mērķis bija izbraukt no Latvijas. Tā kā viņa taisījās to darīt jau kādu ceturto reizi, tad es jau vairākus gadus augu pie savas omītes. Man īstenībā nebija nekāda sakara ar to dzīvi, ko dzīvoja viņa. Es dzīvoju Maskačkā, mācījos elitārajā Rīgas 3. vidusskolā, un es nodarbojos ar latvietību.

16 gadu vecumā uzsāku treniņus biatlonā. Man bija labi rezultāti, un nejauši nonācu Latvijas izlasē. Tas notika tāpēc, ka es aizgāju uz nepareizo vietu nepareizajā laikā. Treneris Urbanovičs vāca grupu, bet viņš nevienu nesavāca. Es tur ierados, un otrs treneris teica: ja viņš ir atnācis, tad lai viņš trenējas. Viņi saņēma talonus par brīvu, bet viņi neparedzēja to, ka es ļoti ātri progresēšu. Beigās treneri arī iekūlās problēmās ar KGBešņikiem, jo tas džeks (Raimonds) nedrīkstēja tur trenēties.

Ceļš uz Ameriku

17 gadu vecumā es nonāku baigās sprukās savas domāšanas dēļ – Gaiziņkalna slēpošanas festivāls, Latvijas karoga krāsās adīts džemperis. Paralēli tam mana māte kārto vīzu izbraukšanai uz Izraēlu, un viņa saprot, ka viņu var neizlaist, jo viņa atstāj nepilngadīgu bērnu, tāpēc bija noformējusi vajadzīgos dokumentus arī man. 1979. gada 20. martā ar vilcienu aizbēgu uz Berlīni, lai neviens mani neatrod, un vēlāk, pateicoties kontaktiem, nonācu Amerikā pie slēpotājiem.

Sākās jauna dzīve. Ebreji mums lietainā dienā izīrēja dzīvokli. Tā bija pēdējā māja, kas atradās starp balto un melno rajonu. Mūsu stacija bija melno kvartālā. Gandrīz gadu dzīvoju tur, un mana pirmā angļu valoda bija tieši melno dialektā. Kad es vasarā aizbraucu uz latviešu nometni Amerikā, viņi turēja vēderus, jo nebija dzirdējuši, ka baltais runā kā melnais.

«MĒRĶIS ir tik liels un tik augsts, bet ir sasniedzams. Ja tas nebūtu sasniedzams, tad es padotos,» tā Raimonds Dombrovskis (no labās) par motivāciju, kas viņam liek doties uz priekšu dzīvē, sarunā ar Valmieras biznesa inkubatora vadītāju Jurģi Priedīti (no kreisās). Jāņa Līgata foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
14. Decembris, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 

Partneri