Ja ne labāk, tad citādāk

- 13.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Esmu bagāta, man ir trīs tāfeles — interaktīvā, magnētiskā un rūtiņu speciālās programmas bērniem, kuriem vajadzīgs tieši rūtiņu tīkls, lai cipari nelēkā,» ar sava kabineta aprīkojumu iepazīstina enerģiskā pagājušās nedēļas jubilāre, sociālās korekcijas izglītības iestādes (SKII) Naukšēni fizikas un matemātikas skolotāja EVIJA STRAZDA, kurai piektdien aiz muguras jau bija četras balles: pirmdien rīts sācies ar pašas ceptu mājas torti, rozēm un kolēģu sveicieniem Naukšēnu novada vidusskolā, bet vakars noslēdzies ar kliņģeri no Evijas vadītā Kārķu deju kolektīva.

Trešā jubileja otrdien SKII, baudot suši un salātus, savukārt vakarā ceturtā balle pie kliņģera ar Naukšēnu deju kolektīvu, kurā gaviļniece ir dalībniece, bet pati galvenā svinēšana notika sestdien Kārķos ģimenes un draugu lokā. «Sabiedriskiem cilvēkiem tāds liktenis — visur jāuzstājas, un visur tevi sveic,» svinību maratonu komentē ne vien skolotāja un dejotāja, bet arī triju dēlu mamma Evija, piebilstot, ka apaļajos 50 pēc pieciem gadiem, visticamāk, visus saaicināšot Kārķu klubā — kas grib, lai brauc, kas negrib, lai nebrauc.

Kā viņa, būdama saistīta ar pašdarbības mākslām, izvēlējusies tik vīrišķīgu profesiju kā fizikas un matemātikas skolotāja? «Es strādāju tikai astoņpadsmito gadu — 2006. beidzu augstskolu, taču strādāt sāku 2000. par... latviešu valodas skolotāju, mācoties Liepājas Universitātē — bija tāda specialitāte: sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā. Tas nozīmē, ka es no 1. līdz 4. klasei varu mācīt visus priekšmetus — mūziku, sportu, dancošanu, bet no 5. līdz 9. varēju izvēlēties, un, tā kā Kārķos, kur sāku strādāt, tolaik vajadzēja, kas māca latviešu valodu, sāku ar to.

EVIJA STRAZDA. Foto no personīgā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru