Izzinot un iedzīvinot Livonijas garšas

- 12.Septembris, 2018
Laikrakstā

Šovasar, piedaloties mūsu puses festivālos un svētkos, nācās vērot vairāku tautā populāru šefpavāru vai  saimnieču meistarklases, kurās, izmantojot vietējos produktus, godā ceļ seno laiku receptes. Kāpēc to dara, par to nesen – vienā no kārtējām meistarklasēm – otrajos Tomātu svētkos Brenguļos sarunājāmies ar sabiedrisko attiecību vadītāju Vidzemes plānošanas reģionā ANITU ĀBOLIŅU, kura pastāstīja plašāk par projektu «Livonijas kulinārais ceļš».

Kad sākās ES atbalstītais projekts, cik ilgi vēl tas turpināsies un kāda ir būtība?

Projekta kopējais, vienojošais nosaukums ir «Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana». Balstoties uz vēsturisko mantojumu un tradīcijām senajā Livonijas teritorijā, projektu «Livonijas kulinārais ceļš» īsteno «Interreg Estonia - Latvia» programmā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Projekta realizācija sākās 2017. gada maijā un turpināsies līdz 2020. gada aprīlim. Sadarbojas divas valstis – Latvija un Igaunija, ir iesaistīti seši sadarbības partneri. No Latvijas – Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs».

Galvenais mērķis ir stiprināt vienotu kulinārā mantojuma identitāti, veidojot «Livonijas kulinārā ceļa» tūrisma produktu – balstītu uz gastronomisko mantojumu un tradīcijām Livonijas vēsturiskajā teritorijā. Vēsturi atdzīvinām caur kulināriju un garšu. To panāk, iesaistot Latvijas un Igaunijas pārtikas ražotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus. Viņi satiekas, dalās pieredzē, apmainās receptēm, gardēžu pieturvietu saimnieki papildina ēdienkartes ar atbilstošiem ēdieniem un tā atdzīvina Livonijas garšas.

Kur jau bijušas meistarklases?

Garšas meistardarbnīcas aizsākās maijā ar viduslaiku dienu Raunā, kur «īstenā latvju saimniece», Valmieras krodziņa «Pils ķēķis» saimniece Ilze Briede rādīja, kā uz dzīvās uguns top bruņinieku mielasts. Jūnijā Valmiermuižā piecās garšu darbnīcās bija iespēja iemēģināt roku sendienās ierastās prasmēs – sviesta kulšanā, siera siešanā, zivs gatavošanā zemes krāsnī, karašu cepšanā un alus brūvēšanā. Āraišos, kur godināja jauno rudzu maizi, meistardarbnīcās varēja uzzināt, ko iespējams pagatavot no rudzu miltiem un rupjmaizes. Savukārt Valmieras pilsētas svētku meistarklasē, kas notika muzeja garšaugu dārzā, meistardarbnīcā tapa īsts dzīru mielasts, gatavojot vairākus senos gaļas ēdienus un burvīgu saldo ēdienu.

ŠEFPAVĀRA JĀŅA SILIŅA MEISTARKLASE. Valmieras svētku laikā muzeja garšaugu dārzā vairāku stundu garumā, aktīvi vairākās darba grupās darbojoties mācekļiem, tapa īsts dzīru galds. Ārijas Romanovskas foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru