Izdevušās Miķeļdienas svinības
«Miķeļi ir diena, kad visai ražai jābūt zem jumta, izņemot kāpostus, un tie var vēl mierīgi palikt uz lauka. Pēc Miķeļiem senatnē sākās klusais veļu jeb dvēseļu laiks, kad ar svecēm un ēdieniem aicināja ciemos aizgājušo dvēseles. Dabā nakts sāk kļūt garāka par dienu, tuvojas tumsas laiks, bet Miķeļi paši ir krāsaini un bagāti,» tā par septembra nogales lielo notikumu teikts daudzos latviešu folkloras krājumos, un Miķeļdienu kā ražas svētkus atzīmē bērnudārzos, skolās, pagastos.
PĒRK PAR KONFEKTĒM. Miķeļdienas tirgū pieaugušie bija pircēju, bet bērni — pārdevēju lomā. Par pašcepto gardumu valūtu kalpoja konfektes.
Ilzes Mitānes foto
Ramatā Miķeļdiena ir rosības pilna lieliem un maziem. Svētkus jau ierasti sākumskola svin kopā ar pagasta ļaudīm, pagasta centrā notiek Miķeļdienas mandele, un turpat skatāms arī pašu mazāko ramatiešu un Mazsalacas puses bērnu redzējums par to, ka kabacis ir ne tikai dārzenis, bet laiva, kas dodas visdziļākajos rudens lapu ūdeņos, no kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, kastaņiem un citām dabas veltēm top cilvēciņi, kas stāsta Miķeļdienas stāstu.«Man šķiet, ka Miķeļdienas svinēšana ir viena no tām reizēm, kad saliedējas ģimene, kad kopā pabūts, daudz kopā izdarīts. Bērni izdomā Miķeļdienas pārsteigumus, vecāki un vecvecāki tos palīdz izveidot. Vismaz 20 gadus skolēni un arī paši mazākie svin šos gadskārtu svētkus, un visiem patīk,» tā Ramatas sākumskolas direktore Iveta Kaužēna, piebilstot, ka sākotnēji Miķeļdienas atzīmēšana bijis skolas pasākums, bet tagad tā pāraugusi par jauku tradīciju pagasta dzīvē.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv