Ir jāspēj nosargāt Latvijas valsti
Kādreizējie dienesta biedri majoru GVIDO BRENNERI raksturo lakoniski: «Stingrs, ko teicis, to arī izdarīs, tāpēc par viņu bez šaubīšanās var teikt: vīrs un vārds.» Šī noteiktība un profesionalitāte bija jaušama arī mūsu sarunas laikā dienu pirms Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandiera maiņas svinīgās ceremonijas, kurā Gvido pārņēma amata stafeti no pulkvežleitnanta Māra Tūtina.
Kā veidojusies tava militārā karjera?
Astoņpadsmit gadu vecumā tiku iesaukts padomju armijā. Divos dienesta gados uzkalpojos par mīnmetējnieku vada komandiera vietnieku. Kad 1988. gadā atgriezos no armijas, turpināju strādāt kādreizējā sakaru mezglā, tagadējā Lattelecom, tad arī saņēmu piedāvājumu iesaistīties Zemessardzē, jo daži pazīstami cilvēki bija jau tajā iestājušies un mudināja mani likt lietā savu pieredzi. 1992. gada 1. oktobrī nodevu zvērestu un sāku dienēt Valmieras Zemessardzes 22. bataljonā. Līdz 2000. gadam biju gan speciālo uzdevumu vienībā (SUV), kas palīdzēja policijai reketieru tvarstīšanā, gan izlūku vada komandieris. Kļuvu par izlūkošanas virsnieku, neklātienē pabeidzot akadēmiju, jo ar kājnieku apmācībām, instruktoru skolām, izlūkošanas kursiem pārmaiņu laikos vairs nepietika, lai būtu virsnieks. Tad tiku pārcelts uz 2. brigādi Cēsīs par izlūkošanas daļas priekšnieku, pēc reorganizācijas — 27. bataljonā par plānošanas daļas virsnieku, kas nodarbojas ar apmācību, sastāda gada plānus. 2010. gada sākumā tiku pārcelts uz Zemessardzes štābu, bet kopš 2014. gada 7. jūlija esmu iecelts par Valmieras 22. kājnieku bataljona komandieri. Lai strādātu šajā amatā, pēdējā gada laikā esmu izgājis četru mēnešu pirmsapmācības kursu Lietuvā, bet pēc tam no augusta līdz jūnija vidum Baltijas aizsardzības koledžā Igaunijā pabeidzis vienotās komandēšanas un ģenerālštāba kursu.
GVIDO BRENNERISJāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv