Iespējams, labākie ūdens tūristi starp kalnu tūristiem. 1987. gads. II
Turpinām publicēt sporta kompleksa Baiļi saimnieka VALDA VANAGA pašrocīgi rakstītu ilustrētu atskaiti par kādu ekstrēmu pārgājienu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados uz grūti pieejamu, unikālu dabas objektu Sareza ezeru Pamira kalnos, kas atrodas Tadžikistānas (toreizējās Tadžikijas PSR) teritorijā. Šodien – otrā no trim lappusēm.
Turpinās izraksti no dienasgrāmatas.
21. augusts
Pēc ūdeņnieku mērogiem izbraucam agri – pl. 7.30. Vēja nav. Skati kolosāli, ezerā atspoguļojas sniegotās virsotnes. Kaifs, bet ne ilgstošs. Ap pl. 10.30 sāk atkal pūst un, dabiski, sejā. Rukājam visu dienu no sirds. Ap pl. 17.00 esam pievārējuši lielāko ezera paplašinājumu un jūtamies diezgan sanīkuši. Labajā krastā visu dienu vērojam nelielus nobrukumus, kuri atkārtojas ik pa 15 līdz 20 minūtēm. Vienu brīdi domājam, ka tur kāds strādā. Apliecam kārtējo zemesragu ezera kreisajā pusē, un tagad mums jāizšķiras, ko darīt. Taisnākais ceļš uz Usoja aizgruvumu ved gar labo malu, kur notiek nogruvumi, mums ir arī sportiska interese pavērot, kas tur notiek. Tomēr slinkums ņem virsroku, nolemjam virzīties gar kreiso krastu kā līdz šim, līdz pirmajai piemērotajai apmetnes vietai, kuru arī pl. 18.00 sasniedzam. Šis bija ļoti būtisks lēmums, varbūt pat absolūti izšķirošs, jo, kā vēlāk izrādījās, labajā krastā mūs nekāda miera osta negaidīja...
PIRMAIS GĀJIENS PAMIRĀ. 1982. gada grupa Muzkola grēdas Dvuhglavij (Divgalvu) virsotnē vairāk nekā 6000 metrus virs jūras līmeņa: (no kreisās) Juris Asafrejs, Ēriks Akmentiņš, Daina Ramane, Raitis Padoms un Valdis Vanags priekšplānā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv