No Daces Grīnvaldes CV
1989. gadā absolvējusi Cēsu 1. vidusskolu, 1993. gadā — Rīgas Lietišķās mākslas koledžas trikotāžas modelētāju nodaļu. Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi profesionālās izglītības pedagoga sertifikātu. No 1994. līdz 2010. gadam — Valmieras Mākslas vidusskolas trikotāžas modelēšanas pedagoģe. No 1999. gada salona-darbnīcas DG STILA GRUPA īpašniece. Ar tērpu kolekcijām 90. gados piedalījusies Baltijas valstu modes mākslinieku konkursā Mode. Māksla. Mūzika, dažus gadus vēlāk 3. Baltijas jauno modes mākslinieku un dizaineru un Vidzemes frizieru un kosmetologu konkursos.
No 2007. gada veidojusi interjerus kultūras un tautas namos Mazsalacā, Cesvainē, Kocēnos, Vaidavā, Bērzainē, Rugājos, Rēzeknes virsmežniecības atpūtas bāzē, privātmājām, dzīvokļiem ne tikai Valmierā.
Kā cēsniece nonāca Valmierā?
Apprecējos ar Cēsu kaimiņu, kam tante uzdāvināja māju Valmierā, un negaidīti nonācām pilnīgi svešā vidē. Tas vēl nebūtu nekas, bet pēc Rīgas lietišķās skolas beigšanas 93. gadā Valmierā ienācām bez nekā — ne darba, ne pazīstamu cilvēku, kulies, kā gribi. Kaimiņi cepa kotletes, bet mēs gājām sēnēs, ogās, ar adāmmašīnu adīju zeķes, nesu uz Laipu par trim latiem pārdot, lai vismaz bērnu pabarotu. Īstākais bēdu gabals, ko otrreiz negribu piedzīvot. Kad pēc vairākiem mēnešiem Kocēnu skolā dabūju zīmēšanas skolotājas darbu un saņēmu pirmos simts latus, biju tik laimīga! Piektdienās, sestdienās Laipā aizstāju īsto pārdevēju, tur pamazām iepazinu daudzus interesantus cilvēkus, māksliniekus, kas nesa savus darbus, sāku realizēt arī savus adījumus. Darbs mani nebaida.
Strādājāt arī mākslas skolā.
Jā, vairāk nekā 10 gadus. Patika strādāt ar bērniem. Bet bērni arī izsmeļ, un vienā brīdī saproti: jābeidz. Ja ar sirdi un dvēseli vairs to neizjūti, jāsāk kas jauns. Man tā bijis ne reizi vien.
?
Džemperīšus vedu Rīgas saloniem, līdz sapratu: ar Ķīnas lēto produkciju nespēsim konkurēt. Bet pašreiz mani darbi — filca čības ir Natālijas Jansones salonā RIIJA.
Un daudziem par pārsteigumu māksliniece kļuva par uzņēmēju!
Klientes iedrošināja taisīt savu salonu. Vai to darītu tagad, nezinu, bet neko nenožēloju. Tikai jaunu pieredzi esmu ieguvusi. Skaitļi nav mana stiprā puse, neprotu izplānot, kas un kā atmaksāsies, jo neko nedaru aiz aprēķina. Vispirms ir tas darīšanas dullums, pēc tam domāju, cik bija izdevīgi. Ja ir forša ideja, varu iedegties arī par velti.
22. Februāris, 2012
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.
Pievienot jaunu komentāru