Ideāls vīrs

- 27.Septembris, 2016
Viedokļi
Laikrakstā

Kad 2011. gadā, apvienojoties liberālajai partijai Jaunais laiks, konservatīvajai partijai Pilsoniskā savienība un sociāldemokrātiskajai partijai Sabiedrība citai politikai, nodibinājās centriski labējā partija Vienotība, nebija grūti paredzēt, ka tik dažādi politiskie veidojumi ilgstoši kopā nespēs turēties, jo ar nosaukumu vien kā uz burvju mājienu nevar padarīt vēlamo par esošo. Kamēr partija gozējās varas saulītē, cenšoties sabiedrībai iebarot savas valdīšanas veiksmes stāstu, savstarpējās pretrunas, ja tādas arī kaut kur gruzdēja, tika veiksmīgi maskētas, ļaujot Vienotības līderiem ciniski ignorēt vērtības, par kurām partija kvēli iestājās savās deklarācijās — godīgumu, atklātību un profesionalitāti.

Taču, tiklīdz partijas ietekme parlamentā mazinājās no 33 vietām 10. Saeimā līdz 20 un 23 vietām attiecīgi 11. un 12. Saeimā, cerībā ieņemt vadošās lomas Latvijas politikā savas pretenzijas pieteica iekšējā opozīcija. Tomēr no cerētās pašattīrīšanās nekas vairāk par pavisam parastu sadzīvisku kašķi no sērijas tu tāds un šitāds, bet tu šitāds un tāds tā arī neizšķīlās, līdz ar to visi grēkāži palika savās vietās, partijas popularitāte tautā turpināja strauji mazināties, bet, kad ūdens jau sāka smelties mutē, par strauji grimstošā kuģa glābēju tika pierunāts bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kas uzņēmās Vienotības vadību, solot līdz gada beigām partijas reitingu pacelt līdz 10%.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru