16. Oktobris, 2019
Vārda dienu svin: Daiga, Dinija

Globalizācija un Mēs

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

«Globālais un lokālais» ir jauns laikraksta «Liesma» pielikums, ko varēsiet iepazīt reizi mēnesī. Šoreiz tajā padziļināti pētām globalizācijas diktētos vides mērķus un to sasniegšanu.

Globalizācija un Mēs

Klimata pārmaiņas, rūpes par vidi, biodaudzveidība, pārmaiņas ainavā, bioloģiskā lauksaimniecība, bioekonomika un sabiedrības izglītošana būs jautājumi, kurus no dažādiem aspektiem vērtēs «Liesmas» žurnālisti. Mēs cenšamies arī uzskatāmi parādīt, cik liela loma ir katra cilvēka attieksmei, tāpēc būs dažādi cilvēkstāsti, kā viņi, gan dzīvojot, gan strādājot, gan saimniekojot, izvēlējušies attīstību un izaugsmi, sakot dzīvajai pasaulei paldies par tās dāvātajām iespējām. Dzīvot labāk, saimniekot racionālāk, sargāt un vairot skaistumu pilsētā, novadā, ciemā un savā sētā.

Okeāns var kļūt par ienaidnieku

Teorijā globalizācija ir process, kas saistīts ar ekonomikas, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām pārmaiņām, kuru rezultātā daudzas pasaules valstis kļūst savstarpēji ciešāk saistītas, tomēr arī vairāk atkarīgas cita no citas. Pieņemts, ka globalizācija ietekmē ekonomiku, taču tā ietekmē arī vidi, sadzīvi, kultūru, tradīcijas. Cilvēks vienmēr ir bijis patērētājs, taču tieši 21. gadsimtā mēs arvien vairāk kļūstam par patērētāju sabiedrību. Mēs pērkam, pārdodam, tērējam dabas resursus, mēs ražojam lietas un ražojam kaudzēm atkritumu. Mēs pakļaujam džungļus un lietus mežus, mēs gribam valdīt pār jūrām un okeāniem...

Kā mūsu dzīvesveids, attieksme pret Visumu ietekmē to, kā dzīvos mūsu mazmazbērni? Tajā pašā pasaulē, kas tikai dažu simtu gadu un, varbūt kāds teiks – būtībā dažu pēdējo desmitgažu, laikā ir mainījusies līdz bezgalībai.

Zeme ir kā bagātību krātuve – tā ir spējīga apgādāt milzīgu skaitu zemes iemītnieku, izmantojot neatjaunojamos dabas resursus. Bet, kad viena no sugām sāk dominēt un izšķērdēt dabas resursus, kā to dara cilvēks, tiek izjaukts ierastais dabas līdzsvars un lauzti dabas principi.

Cilvēks esot radības kronis, un augsto prāta spēju dēļ daudz kas mums arī izdodas, taču, piedzīvojot klimata pārmaiņas, liela pasaules daļa sāk just, kā daba atspēlējas. Mēs ne vien iegūstam, bet arī zaudējam cilvēkam vitāli svarīgo – drošības sajūtu.

Nepietiek ar dienu bez auto

Mēs samazinām Zemes spēju apgādāt nākamās paaudzes ar dabas resursiem. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, cilvēki patērē dabas resursus vairāk, nekā būtu nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai. Otrs faktors ir tas, ka cilvēku skaits uz Zemes strauji palielinās un līdz ar to Zemes kapacitāte samazinās arvien straujāk.

Klimata pārmaiņu jautājumi pasaulē un uzdevums tos mazināt ir viena no Eiropas Parlamenta prioritātēm, šis jautājums ir degpunktā, kad tiekas pasaules ekonomiski attīstītās valstis. Samitos tiek meklēti kompromisi, jo nav iespējams atkāpties, nav iespējams atteikt labāku dzīvi. Spītējot tam, ka pasaules sabiedrība noslāņojas, sašķeļas, jo Visumu negrauj nabadzība, pat pārapdzīvotība tik ļoti ne. Transporta ķēdes, industriālie monstri, gaismekļu miljoni... Mēs nekad neizslēgsim Ņujorku, Singapūru, Londonu, Parīzi, tās tērēs un pārtērēs pat nakts melnumā. Visumam nepietiek ar Zemes stundu vai dienu bez transporta.

Latvija lepojas ar četriem gadalaikiem, taču tie vairs nav tik koši savā rokrakstā. Līnijas ir izplūdušas. Tās ir klimata diktētas pārmaiņas. Mēs dzīvojam kā dieva ausī, jo jūra krastus skrubina, bet okeāns mums neuzbrūk. Mums pietiek ar pāris virpuļviesuļiem gadā, lai atminamies par pārmaiņām dabā, par to, ka citviet cilvēka ietekme jau sen nodara dabai daudz lielākus postījumus. Un tā pavisam citādi, nežēlīgi, postoši un nāvējoši pauž savu jaudu.

Godā celta urbanizācija

Lasot par globalizācijas procesu ietekmi uz vidi, pamanīju, ka Latvijas lauksaimnieki jau pirms gadiem četriem pieciem nopietni diskutējuši par globalizācijas ietekmi uz lauksaimniecības nozares un lauku teritoriju attīstību, atzīstot, ka «Latvijas lauksaimniecība, dzīve laukos un tautsaimniecība kopumā ir pasaules tirgus dalībniece un valdošās globalizācijas tendences ir redzamas un jūtamas arī Latvijā». Lauksaimniecības nozarē ir notikušas vairākas pārmaiņas, ko ietekmējusi tirgus liberalizācija un pasaulē valdošās ekonomiskās sistēmas attīstība – tika likvidēta cukura ražošanas nozare, tiek «sagrieztas» zvejas laivas, izveidojusies liela konkurence par pieejamajām lauksaimniecības zemēm, tiek virzīta intensīvās lauksaimniecības attīstība un lauku iedzīvotāji tiek izspiesti no laukiem labākas dzīves meklējumos. Vienlaikus globalizācija ir sniegusi dažādas iespējas uzņēmējiem attīstīt ražošanu, izmantojot ES finansiālu atbalstu tehnikas iegādei, būvniecībai un ražošanas resursu iegādei.

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka 2015. gadā publiski paudusi: Latvija ražo un spēj ražot kvalitatīvus pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas lauksaimnieki ir pierādījuši, ka brīvā tirgus sistēmā un konkurencē ir spējuši pieņemt saimnieciskus lēmumus un attīstīt ražošanu. Daļa lauksaimnieku ir izvēlējušies intensīvo lauksaimniecību, aizvien cenšoties kāpināt eksporta apjomus. Tomēr lielākā daļa Latvijas lauksaimnieku joprojām ir mazas un vidējas saimniecības, kuras ražo kvalitatīvu pārtiku vietējam – Latvijas tirgum. Būtiski ir saglabāt un attīstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību valstī, kas nodrošinās gan kvalitatīvu pārtiku Latvijas iedzīvotājiem, gan arī darba vietas un lauku apdzīvotību.

Stratēģijas un ilgtspējība

Nav šaubu, ka mūsu dzīvesveids ir būtiski mainījis Eiropas Savienības ainavu un paātrinājis sugu izmiršanu. Tagad mēs saprotam, ka cilvēkam savā darbībā jārespektē vide, kaut vai tāpēc, ka mums pašiem vajadzīgs tīrs ūdens, svaigs gaiss un pietiekami daudz pārtikas. Eiropas Savienībā valda uzskats, ka rūpes par vidi var uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpat kā augošās ekonomikas nozares, piemēram, mežsaimniecība un tūrisms. Dzīvās dabas aizsardzība var pastāvēt sadarbībā ar sociālajām un ekonomiskajām interesēm, ja īstenosim «ilgtspējīgas attīstības» principu – atrodot veidus, kā uzlabot dzīves kvalitāti, nekaitējot videi. Šādas pārdomas ir ietvertas ieteikumos, noteikumos un hartās, kuras izstrādā, analizē, apstiprina, lai reiz tiešām pasaulei nepienāk gals.

Un zaļā domāšana kļūst populārāka, tāpēc mēs ieklausāmies, kā šķirot atkritumus, neizmest pārtiku, dot apģērbam un lietām otru dzīvi, tāpēc uzņēmumi plāno energoefektivitāti, bet skolas sacenšas ne tikai par izglītības reitingu, bet arī par zaļo karogu. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk nekā 51000 skolu visā pasaulē, Latvijā tās ir gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no bērnudārziem līdz pat augstskolām. Un, ja kādreiz bērni ir tie, kas ļauj vecākiem šķērsot krustojumu, tikai kad luksoforā iededzies zaļais cilvēciņš, jo mēs jau joņotu arī pie sarkanā, bērni ģimenei reiz parādīja, cik forši ir vākt makulatūru un tukšās baterijas izmest speciālās tvertnēs, bet tagad jau, rokās sadevušās, ģimenes piekrīt šķirot atkritumus, piedomājot, kur vieta tukšai gurķu burkai, kur izlasītam žurnālam, kur tiem vērtīgajiem pārtikas atlikumiem, kas noderēs kompostam. Vides izglītība kļūst par vienu no mācību vai interešu nodarbībām skolās, iemaņas apgūst arī bērndārznieki, ir klusa cerība, ka nākamās paaudzes sadosies rokās, lai savu dzīves telpu ne tikai nosargātu, bet padarītu to drošāku, veselīgāku, tīrāku.

Pārdomām

# Pārlieku liela patēriņa un zemes noslogošanas piemērs ir amerikāņi. Lai viens amerikānis varētu apmierināt savas vajadzības, ir nepieciešami 5,2 hektāri zemes. Uz zemes dzīvo 6 miljardi cilvēku. Ja tie visi patērētu tikpat daudz dabas resursu, cik amerikāņi, šo vajadzību apmierināšanai būtu nepieciešami 30,6 miljardi ha zemes. Taču uz Zemes ir tikai 13,1 miljards ha zemes, no kuriem tikai 8,9 miljardi ha ir produktīvi. No tā var secināt: lai visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu tā kā amerikāņi, mums nepieciešama teritorija, kas ir četras reizes lielāka par zemeslodi. Jāņem vērā, ka šie aprēķini neiekļauj citu sugu, kuras dzīvo uz Zemes, vajadzības.

# Pašreizējā situācijā 20% pasaules iedzīvotāju patērē 80% no visiem zemes resursiem, kamēr nabadzīgākie 80% iedzīvotāju patērē tikai 20% no dabas resursiem.
# 80 miljoni koku nebūtu jānocērt, ja viss papīrs, ko kanādieši izsviež atkritumos, tiktu pārstrādāts.

# 25 reizes izmantojot stikla pudeli, patērē 93% mazāk enerģijas, nekā saražojot 25 jaunas pudeles.

# Problēma ir tajā, ka, mākslīgi palielinot Zemes kapacitāti, mēs samazinām tās ilgtermiņa kapacitāti.

CILVĒKAM SAVĀ DARBĪBĀ jārespektē vide kaut vai tāpēc, ka mums pašiem vajadzīgs tīrs ūdens, svaigs gaiss un pietiekami daudz pārtikas.

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 

Partneri