Gadam aizejot, gadam atnākot

- 29.Janvāris, 2018
Pilsētās un novados
Portālā

Atvadoties no vecā un sākot jaunu gadu, mēdzam atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajai darbībai, tāpēc arī janvārī tradicionāli tiekamies ar Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju JĀNI ZUMENTU, kas mūs sagaida, optimistiski smaidīdams, brīdinot, ka par dažiem notikumiem runāts jau iepriekš, taču tiem novada saimnieciskajā attīstībā bijusi ievērojama nozīme.

2017. gadā novadā dzimuši 17 bērni, bet pa mūžības taku aizgājuši 26 iedzīvotāji, reģistrētas astoņas laulības. Uz šiem rādītājiem var dažādi skatīties, bet es neteiktu, ka tie ir slikti — 17 jaundzimušie mazā novadā ir labi, pie tam šogad jau pasaulē nākuši vēl divi jaunie naukšēnieši. Tāpat man prieks, ka mūsu dzimtsarakstu nodaļa ir pieprasīta un te brauc laulāties no ārpuses, tā ka tas par kaut ko liecina. Es negribētu daudz runāt par reformu, tomēr ik pa laikam novadu sadarbības lietas tiek skandinātas un dažādos līmeņos dažādi saprastas. Mēs vienmēr esam bijuši un turpināsim būt atvērti sadarbībai kādreizējā rajona ietvaros un ar kaimiņu novadiem. Valsts kontrole vienmēr ir uzskatījusi, ka laba pārvaldība ir ļoti svarīga un labāk realizējas mazākās vienībās. Uzskatu, ka tos līdzekļus, kurus saņemam, būtiski tērēt savā teritorijā.

Ceļi, skrejceļi un rotaļlaukumi

Pagājušajā gadā galvenie bija lielie ceļu projekti, ar ko pamatoti varam lepoties un kuros tika ieguldīts ap miljonu eiro: rekonstruējām tiltu posmā Ķire – Jaunlambikas, kas tagad ir gan acij baudāms, gan dzīvē izmantojams visa veida tehnikai, tāpat abos tilta galos atjaunots ceļš — asfalts uzliets par pašvaldības naudu un arī kārtīgi uzlabots grants ceļš. Otrs ir pirms nedēļas dokumentāli pārbaudītais pāri par kilometru asfaltētais posms Dores – Purapuķes, kas ir atbalsts vietējiem uzņēmējiem, kuri ir novada pamatu pamats. Atjaunots arī asfalts Mirķos.

Nākamā joma būtu pārējie infrastruktūras objektu projekti. Tie ir mazāki, tomēr vajadzīgi, un dažs varbūt tos vērtē vēl augstāk — stadiona skrejceļš, internāta un klašu telpas, sporta zālēs grīdas slīpēšana un pārkrāsošana ar jaunām emblēmām un līnijām. Sporta zāli izmanto gan vietējie, gan nometnes, piemēram, šobrīd notiek sešu komandu florbola turnīrs, bumbiņa ripo, cilvēki skrien, notiek arī volejbols un basketbols.

Tika pabeigts rotaļlaukums Eriņos, jauni uzstādījumi veikti Cilvēkmuzeja parkā un Dīķeru parkā projekta Neiepazītā Ziemeļlatvija ietvaros, dažādi komunālo pakalpojumu uzlabojumi ūdenssaimniecībā, dzīvokļu remonti, Mazalderu jumts, Rūjas tīrīšanas projekts, uzstādīts padārgs kultūras nama zāles aizkaru mehānisms, kā arī ekrāns un projektors ar tālvadību, sagādāti tērpi dejotājiem.

Pagājušajā gadā tika veikta pašvaldības ēkas inventarizācija un ir izstrādāts siltināšanas projekts ar pieteikumu centrālajai finanšu aģentūrai, jo citas rajona pašvaldību ēkas ārēji šķiet sapostākas nekā mūsējā. Vēl Rūjā tika papildināti zivju krājumi.

Naukšēnos un pasaulē

Trešā joma — aktivitāšu projekti. Veselības veicināšanas projekts ar daudzām dažādām akcijām, vingrošanu, peldēšanu, nometņu projekti it sevišķi Ķoņu skolā, arī Erasmus projekts, kurā gan skolēni, gan pieaugušie brauc uz ārzemēm. Notika vietējie starpnovadu deju svētki.

Pagājušajā gadā notika arī pašvaldību vēlēšanas, prieks, ka novada iedzīvotāji bija aktīvi, ievēlēta jauna deputātu komanda no diviem sarakstiem, šobrīd tā strādā un lemj. Bija finanšu komitejas sēde, kurā budžetu skatījām otrajā lasījumā; tiem deputātiem, kas līdz šim nav bijuši ar to saistīti, daudz kas ir jauns. Sastrādājamies pietiekami labi, dažos jautājumos varbūt ir atšķirīgi viedokļi, bet tas ir tikai normāli, komitejās visu kārtīgi izdiskutējam, jauniem cilvēkiem viss ātri pielec, un viņi spēj orientēties katrā konkrētā situācijā.

Vēl no lielajām lietām — pagājušogad tika noslēgts līgums ar Borgholchauzenu. Tas ir ļoti vērtīgs notikums, jo 26 sadarbības gados šādu līgumu starp pašvaldībām ir ļoti maz — tikai Valmierai un pērn arī Mazsalacai. Vāciešiem šī sadarbība ir kas vairāk par sadraudzību, un es domāju, ka atvērsies arī jaunas iespējas Naukšēnu novadam. Līdzīgi kā Borgholchauzenā arī šeit izveidojām draugu atbalsta kopu, pabijām Ziemassvētku tirdziņā, bet šī gada maijā pie mums brauks ģimeņu delegācija 30 cilvēku sastāvā, ir plānotas apmaiņas vizītes, notiek sarunas par Kartupeļu tirdziņu Borgholchauzenā, kā arī par skolēnu vai speciālistu apmaiņu — tā vēl nav notikusi, taču domāju, ka visā drīzumā notiks.

No 1. janvāra

Pagājušajā gadā tika nolemts uzsākt mājas aprūpes organizēšanu sociālajā jomā, patlaban pie šī jautājuma tiek strādāts, noteikumi ir gatavi, un tuvākajā laikā tas tiks uzsākts.

Ar 1. janvāri tika paaugstināti komunālo maksājumu tarifi: siltuma megavatstunda šobrīd maksā 42,50 eiro plus PVN, bet es tāpat nezinu, kur vēl Latvijā ir tik lēta apkure, te mēs esam starp līderiem valstī. Arī ūdens tarifs tika paaugstināts, kas tagad ir 0,75 un kanalizācija 1,05 eiro plus PVN par kubikmetru — tās arī ir ļoti zemas maksas.

Pacēlām nodokli neapbūvētām lauksaimniecības zemēm, bet arī nedaudz. Slēdzām arī pašvaldībā kasi, līdz ar to iedzīvotāji īpašuma nodokli maksā vai nu internetbankā, e-pakalpojumos vai pastā, bet, ja būs nepieciešams, organizēsim no jauna papildu apmācības bibliotēkā, lai iemācītos atvērt internetbanku. Paaugstinātas tika cenas nometnēm par telpām un ēdināšanu skolā, jo šogad nometnes paredzētas vēl vairāk, jau patlaban ziemā Ķoņu skolā notiek īsākas un garākas interesantas nometnes, telpas tiek izmantotas, tātad Naukšēni ir simpātiski. Tā ir ne tikai skola, bet bāze — ēdināšana, ceļš, policija, novērošanas kameras, mežs, tradīcijas, savukārt Ķoņu skolā atkal klusums un miers.

Šodien tiek apstiprināts 2018. gada budžets — ieņēmumos iedzīvotāju ienākumu nodoklis pieaug par 85 tūkstošiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas par 38 tūkstošiem samazinās, arī nekustamā īpašuma nodokļa plāns nedaudz paceļas par 8 tūkstošiem. Budžeta kopējos ciparus nav īsti jēgas saukt, jo tas ir nedaudz saistīts ar lielajiem projektiem.

Nupat komitejās tika skatīts un stiprināts kultūras un sporta pasākumu plāns, jo mums ir vairākas vienības, kas organizē savus kultūras pasākumus, tostarp bibliotēkas, kuru rīkotie tikšanās vakari ar slavenībām ir ļoti apmeklēti — kopumā saskaitīju 132 pasākumus, kuri tiek plānoti 2018. gadā. Tas nav maz, bet tie sadalās, jo ir gan sports, kultūras nams, Cilvēkmuzejs, Ķoņi, dažbrīd domāju — ja mēs iekļautos kādā lielākā veidojumā, vai mums būtu tik daudz šādas aktivitātes iespējamas. Jāatceras, ka šis ir Latvijas simtgades gads, bet es negribu neko īpaši izcelt, jo mēs katru gadu cenšamies plānot to, kas ir nepieciešams. Tas sakrīt ar Dziesmu svētkiem un saistīts ar izdevumiem, bet tas viss ir vajadzīgs, un skaisti, ka Naukšēni tiks pārstāvēti.

Jubileju gada plāni

4. augustā 80 gadu jubileja Naukšēnu novada vidusskolai, būs liels pasākums, vienmēr tie ir novada svētki un citi tradicionālie sporta un kultūras sarīkojumi.

Ir ieplānots, ka kultūras nama priekšlaukums, pagalms, bruģis, trepes kopā ar SIA Naukšēni pagalmu tiks projektēts un pārbūvēts, — es ceru, ka šī iecere realizēsies. Kultūras nama priekšpusē paredzēta gaismas projekta turpināšana, savukārt skolā liels izaicinājums būs turpināt apgūt pēdējo neizbūvēto daļu — tā ir lielā zāle un telpas, kur šautuve. Budžetā plānosim projektēšanu, šobrīd izskatās, ka tā varētu būt multifunkcionāla sporta zāle ar mākslīgo segumu, kurā būs iespēja spēlēt sporta spēles gan vietējiem, gan novadniekiem. Līdz ar to gala telpās varētu iemitināt to bērnudārza grupiņu, kura palika ārpusē, jo tās telpas internāta ēkā mazuļiem nav īsti atbilstošas. Skola nav tikai skolēniem, tā ir domāta arī pieaugušajiem, jo tur arī notika kursi, kā veidot savu uzņēmumu, un nupat tika nolemts, ka sadarbībā ar Valkas Buts notiks apmācība projektu vadībā. Šogad pieteikušies vēl vairāk interesentu, tostarp arī no Rūjienas.

Ir plānots papildināt siltumtrasi, pagarinot no skolas zāles angāra līdz skolas dzīvojamai mājai, kur apakšstāvā ir piecgadīgie un sešgadīgie, jo tās malkas krāsnis nav tādā līmenī, lai būtu rentablas. Jebkurā gadījumā tās paliks pašvaldības telpas arī pēc pāris gadiem, kad šī grupiņa pārcelsies uz labākām telpām.

Pērn bija plānots atjaunot šīs ēkas jumtu, šogad tas tiks darīts. LEADER projektā esam saņēmuši atbalstu sporta zāles tablo.

Ķoņos viens no simtgades projektiem būs Ķoņu kalna skatu tornis ar kontroltāmi 35 tūkstošu apmērā, tā ka tas nebūs tāds kā elektriķu trepītes, bet gan stabilāks un augstāks. Uz tā kalna uzkāpjot, skaistā laikā var daudz ko redzēt, bet, ja mēs uzkāpsim vēl vairākus metrus augstāk, skats būs vēl efektīgāks. Vēl ir doma atjaunot Ķoņu kalna estrādē grīdu, kura kļūst bīstama dejotājiem, sīkie remonti plānoti arī Ķoņu pagasta pārvaldē.

No svētkiem — atpakaļ ikdienā

Tiks atjaunots grants ceļš Mūļas – Ķipi – Naukšēni, kas iet garām jaunajai fermai, ko būvē uzņēmējs Jānis Pastars. Nupat fermu nodeva Māris Bošs. Mainoties SIA «Naukšēni» vadībai, Jurģis Krastiņš saimniekošanu uzsācis ar varenu vērienu, projektējot fermu 500+1000 govīm, tā ka varu vien priecāties par to, ka pie mums viss notiek un aug, tāpēc pašvaldībai jābūt tādai, kas turpina labi strādāt, lai vietējiem uzņēmējiem būtu izmantojami gan ceļi, gan pārējā infrastruktūra. Otrs ceļš Brēdes – Zemgaļi, nogriežoties no Ziemeļu stīgas uz Nurmiem, — projekts februārī būs gatavs, pēc tam sāksies būvniecība. Mums tā ceļu naudiņa nav diži liela — 71 tūkstotis, par ko ir plānoti dažādi mazāka rakstura darbi — tilta apstrāde, apvedceļa renovācija ar virsmas izlīdzinošo kārtu, lai asfalts kalpotu ilgāk. Vēl ir meliorācijas būvprojekti 17 km garumā.

Šajā gadā plānots arī pārskatīt mūsu 50 dzīvokļu saimniecību — gribam izrunāt arī ar jaunajiem deputātiem, kādas noteikt prioritātes šiem dzīvokļiem un to remontiem, jo mums nav nepieciešami 50 dzīvokļi — lēnām pieklājīgā veidā šis skaits jāsamazina.

2. februārī rīkojam gadskārtējo domes deputātu un pašvaldības speciālistu tikšanos ar iedzīvotājiem, ir iespējams iesūtīt jautājumus. Es gribētu, lai Latvijā un mūsu Naukšēnu novadā cilvēki dzīvo ar stipru pārliecību, ar stipru veselību, un katram mācēt ticēt un, galvenais, gribēt sava tiešā darba pienākumus padarīt vismaz labi ar plus zīmi — tad daudz kas izdosies un būs arī rezultāts.

JĀNIS ZUMENTS. Ārijas Romanovskas foto

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri
Pievienot komentāru