Esam pilnvērtīgi partneri
Latvijai ir jāveic savs ieguldījums kopējā aizsardzībā NATO ietvaros. Šī ir pirmā reize Latvijas Jūras spēku vēsturē, kad mēs esam pārņēmuši komandvadību un komandējam NATO kuģu grupu. Darām to no šā gada jūnija līdz nākamā gada 15. janvārim. Tad nodosim komandvadību Beļģijas Jūras spēkiem. Mūsu pakļautībā ir bijuši seši kuģi no sešām valstīm – Beļģijas, Igaunijas, Vācijas, Latvijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Šiem kuģiem jābūt gataviem reaģēt, doties uz rajoniem, kur izveidotos konfliktsituācija un būtu jūras mīnu apdraudējums. Līdz šim operācijās karadarbības rajonos neesam piedalījušies. Esam veikuši miera laiku uzdevumus sadarbībā ar partneriem. Beidzamais veikums – kopā ar Francijas Jūras spēkiem īstenojām pretmīnu darbības operāciju Normandijas piekrastē, kur Otrā pasaules kara laikā notika sabiedroto spēku izcelšanās.
Vēl pirms kāda laika likās, ka esam tikai izaugsmes procesā. Bet varu droši apgalvot, ka pašlaik Latvijas Jūras spēki ir tādā pašā līmenī kā citās NATO valstīs, kas nodarbojas ar šādām pretmīnu operācijām. Ņemot vērā, ka esam jaunpienācēji, mēs esam jau ļoti profesionālā līmenī, un gribētu teikt, ka vienā otrā ziņā pat viņiem priekšā. Protams, tehnikas ziņā mums kuģi un iekārtas nav tās jaunākās. Bet izglītības un profesionalitātes ziņā, kā ir sagatavoti virsnieki un kā viņi spēj operēt saskaņā ar NATO doktrīnām, mēs esam ļoti augstā līmenī. Latvijai ir dota iespēja to pierādīt, un mēs to ļoti veiksmīgi darām kā komandvadība visai NATO kuģu grupai. Esam tādā līmenī, ka ar mums rēķinās un saprot, ka esam pilnvērtīgi partneri.
Mēs nevaram neko gūt, neko nesniedzot pretī. Esam maza valsts. Mūsu partneri proporcionāli ļoti daudz iegulda, lai nodrošinātu mums drošību un palīdzību. Domāju, ka uz kopējā fona Latvijas līmenī izskatās, ka daudz finansējuma piešķir aizsardzībai. Taču uz visa lielā fona, kāds apdraudējums varētu būt, mēs varam būt lepni, ka ieguldām līdzekļus, lai parādītu, ka neesam tikai atkarīgi no partneriem, bet arī paši tiecamies pastāvēt par sevi un aizsargāt savu valsti nepieciešamības gadījumā. Tas arī dod partneriem impulsu, ka latvieši nav tie, kas gatavi iedzīvoties uz citu rēķina.